Kolēģijas 2018. gada 23. augusta lēmums (pieteikums Nr. 125/2018)

23.08.2018.

LĒMUMS

par attiekšanos ierosināt lietu 

Rīgā 2018.gada 23.augusts

kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 125/2018),  Satversmes tiesas 1. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, tiesneši Jānis Neimanis un Artūrs Kučs,

konstatēja:

1.Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt Nīcas novada domes 2014. gada 14. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 3 „Par Nīcas novada teritorijas plānojumu 2013.-2025. gadam” (turpmāk – apstrīdētie noteikumi) par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. un 115. pantam.

2.Ar apstrīdētajiem noteikumiem apstiprināts Nīcas novada teritorijas plānojums 2013.-2025. gadam. Teritorijas plānojumā noteikts funkcionālais zonējums, reglamentēti teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi.

2016gada 16. aprīlī oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums par apstrīdēto noteikumu pieņemšanu.

3.Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma, kolēģija izvērtē, vai:

1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;

2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;

3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18. – 19.3 panta prasībām;

4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;

5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.

Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.

4.Satversmes tiesas likuma 16. panta 3. punkts noteic, ka Satversmes tiesa izskata lietas par normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Pieteikumā ir apstrīdēta pašvaldības saistošo noteikumu atbilstība Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.

5.Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona pieteikumu par Satversmes tiesas likuma 16. panta 3. punktā paredzētās lietas ierosināšanu var iesniegt tai noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.

No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs ir nekustamā īpašuma (nosaukums), Nīcas novadā, īpašnieks. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētie noteikumi aizskar viņam Satversmes 105. un 115. pantā noteiktās pamattiesības. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likumā noteiktās prasības.

6. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.panta otro daļu pieteikumu par lietas ierosināšanu attiecībā uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc attiecīgo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienas. Persona pieteikumu par lietas ierosināšanu var iesniegt, ievērojot Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteikto teritorijas plānojuma pārsūdzēšanas kārtību.

Apstrīdētie noteikumi ir izstrādāti, atsaucoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu, un ir stājušies spēkā 2014. gada 17. aprīlī, proti, nākamajā dienā pēc paziņojuma par to apstiprināšanu publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” (sk. „Latvijas Vēstnesis”, 2014. gada 16. aprīlis, Nr. 76 (5136), oficiālās publikācijas Nr. 2014/76.TP1). Pieteikums Satversmes tiesā saņemts 2018. gada 9. augustā.

Pieteikuma iesniedzējs lūdzis Satversmes tiesai atjaunot nokavēto termiņu pieteikuma iesniegšanai, tomēr Satversmes tiesas likums neparedz pieteikuma iesniegšanas termiņa atjaunošanu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka konstitucionālās sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš ir konstitucionālās sūdzības saturu veidojošs noteikums, kura neievērošana liedz pieeju Satversmes tiesai. Termiņš konstitucionālās sūdzības iesniegšanai ir līdzeklis, kas garantē tiesisko noteiktību un stabilitāti valstī, un tas neliedz personai vērsties un aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses Satversmes tiesā.  Satversmes tiesas likumā noteiktais termiņš ir pietiekami garš, lai persona varētu sastādīt un iesniegt konstitucionālo sūdzību (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2002-09-01 secinājumu daļas 1. un 2. punktu). Tādējādi Pieteikuma iesniedzējs ir nokavējis sešu mēnešu termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai par apstrīdēto noteikumu atbilstību Satversmei.

Tāpat no pieteikumam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs tikai 2018. gada 8. augustā vērsies ar iesniegumu pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra par apstrīdētajiem noteikumiem. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējs nav arī ievērojis Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta pirmajā daļā noteikto teritorijas plānojuma pārsūdzēšanas kārtību.

Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.3 panta otrās daļas prasībām.

Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 1. kolēģija

nolēma:

atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 125/2018).

Lēmums nav pārsūdzams.

kolēģijas priekšsēdētāja                                                                                                                                                                                                                                                                                             I.Ziemele


Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr._2018_125