Satversmes tiesas process

Satversmes tiesas procesa noteikumi ir paredzēti Satversmes tiesas likumā un Satversmes tiesas reglamentā, savukārt šajos normatīvajos aktos neregulētus procesuālos jautājumus Satversmes tiesa ir tiesīga izlemt pati.

Satversmes tiesas procesu veido vairākas secīgas stadijas.

1. Pieteikuma izskatīšana

Satversmes tiesas process sākas brīdī, kad tiesā ir saņemts pieteikums par lietas ierosināšanu.

Pieteikuma saņemšanu reģistrē Satversmes tiesas kanceleja un nodod to tiesas priekšsēdētājam. Tiesas priekšsēdētājs izskata iesniegtos dokumentus un norīko Satversmes tiesas kolēģiju pieteikuma izskatīšanai.

Kolēģijai, kura sastāv no trīs Satversmes tiesas tiesnešiem, lēmums par pieteikumu jāpieņem mēneša laikā no pieteikuma reģistrācijas dienas. Likumā noteiktajā gadījumā šo termiņu var pagarināt par vēl vienu mēnesi.

Kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja: 1) lieta nav piekritīga Satversmes tiesai; 2) iesniedzējs nav tiesīgs iesniegt pieteikumu; 3) pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likumā noteiktajām prasībām; 4) pieteikums iesniegts par jau izspriestu prasījumu; 5) atkārtotajā pieteikumā pēc būtības nav novērsti trūkumi, uz kuriem jau iepriekš norādījusi kolēģija.

Kolēģijas lēmumi nav pārsūdzami. Tomēr, ja kolēģija lēmusi atteikties ierosināt lietu, persona var novērst konstatētos trūkumus un iesniegt atkārtotu pieteikumu.

Savukārt, ja kolēģija lietu ierosinājusi, attiecīgā lēmuma norakstu nosūta lietas dalībniekiem – pieteikuma iesniedzējam un institūcijai (amatpersonai), kas izdevusi apstrīdēto aktu. Tāpat institūcija (amatpersona), kas izdevusi apstrīdēto aktu, tiek uzaicināta iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Informāciju par lietas ierosināšanu publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī Satversmes tiesas mājaslapā internetā.

2. Lietas sagatavošana izskatīšanai

Kad lieta ierosināta, tiesas priekšsēdētājs rindas kārtībā uzņemas to sagatavot izskatīšanai pats vai norīko tam citu tiesnesi.

Tiesnesis sagatavo lietu izskatīšanai piecu mēnešu laikā, savukārt īpaši sarežģītās lietās Satversmes tiesa var lemt par šī termiņa pagarināšanu, bet ne ilgāk kā par vēl diviem mēnešiem.

Lietas sagatavošanas laikā tiesnesis ir tiesīgs pieprasīt papildu paskaidrojumus un informāciju no lietas dalībniekiem, valsts un pašvaldību iestādēm, citām procesā iesaistītajām personām, uzaicināt viedokļa sniegšanai pieaicinātās personas, noteikt ekspertīzi lietā, lemt par lietas dalībnieku lūgumiem, apvienot vai sadalīt lietas, kā arī veikt citas lietas vispusīgai sagatavošanai nepieciešamās darbības.

Tiesnesis lietas sagatavošanu pabeidz, sagatavojot atzinumu, kurā atspoguļo svarīgāko informāciju par lietu un veiktās procesuālās darbības, kā arī izsaka priekšlikumu par lietas izskatīšanas procesa veidu.

Pēc atzinuma saņemšanas, Satversmes tiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai konkrētā tiesnešu sastāvā un nosaka rīcības sēdes laiku un vietu.

3. Lietas nodošana izskatīšanai

Pēc tam, kad pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai, lietas dalībniekiem – pieteikuma iesniedzējam un institūcijai (amatpersonai), kas izdevusi apstrīdēto aktu, – ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.

Rīcības sēdē tiesa lemj par lietas izskatīšanas procesa veidu – tiesas sēdi ar lietas dalībnieku piedalīšanos vai rakstveida procesu –, tiesas sēdes laiku un vietu, kā arī citiem jautājumiem. Tiesas sēde, kurā tiks izskatīta lieta, nosakāma ne agrāk kā 15 dienas un ne vēlāk kā piecus mēnešus no rīcības sēdes datuma.

Lai noteiktu, kādā procesā lieta skatāma, Satversmes tiesa ņem vērā lietas materiālus, kā arī lietas iespējamo ietekmi uz tiesību sistēmu, konstitucionālo institūciju savstarpējām attiecībām, līdzšinējo Satversmes tiesas judikatūru un valsts budžetu.

Informāciju par tiesas sēdes laiku un vietu paziņo lietas dalībniekiem un publicē Satversmes tiesas mājaslapā internetā, bet gadījumos, kad lietas izskatīšana nozīmēta tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

4. Lietas izskatīšana

Galvenokārt lietas Satversmes tiesā tiek izskatītas pilnā tiesnešu sastāvā, izņemot atsevišķas lietu kategorijas, kuras tiek izskatītas trīs tiesnešu sastāvā. Pilnā sastāvā nedrīkst būt mazāk par pieciem tiesnešiem.

Satversmes tiesas sēdes notiek Rīgā, bet objektīvu apstākļu dēļ tās var tikt norīkotas citur.

Lietu rakstveida procesā izskata un spriedumu taisa apspriežu istabā. Proti, attiecīgo tiesas sēdi neprotokolē un lietas dalībniekus uz to neaicina.

Savukārt tiesas sēdes ar lietas dalībnieku piedalīšanos notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad Satversmes tiesa attiecīgi lemj par lietas izskatīšanu slēgtā sēdē.

Ikviena persona, iepriekš piesakot to tiesas sēdes sekretāram, ir tiesīga apmeklēt atklātu tiesas sēdi. Klātesošo personu maksimālo skaitu nosaka tiesas sēdes sekretārs, ievērojot lietas dalībnieku un citu lietā iesaistīto personu skaitu, kā arī tiesas sēžu zāles ietilpību.

Lēmumus tiesas sēdes gaitā tiesa pieņem ar tās sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu, apspriežoties uz vietas vai apspriežu istabā.

Satversmes tiesas sēdes norisi fiksē protokolā un ar tehniskajiem līdzekļiem, pēc kuriem sagatavo stenogrammu.

5. Nolēmuma taisīšana un pasludināšana

Pēc tiesas sēdes notiek tiesnešu apspriede, kurā tiesa taisa spriedumu Latvijas Republikas vārdā. Ja tiesa, taisot spriedumu, konstatē, ka ir radušies Satversmes tiesas likumā minētie tiesvedības izbeigšanas nosacījumi, tā pārtrauc sprieduma taisīšanu un lemj par to, vai tiesvedība izbeidzama. Ja balsis sadalās līdzīgi, tiesvedība lietā turpināma.

Tiesa spriedumu pieņem ar balsu vairākumu. Tiesneši var balsot tikai “par” vai “pret”. Ja balsis sadalās līdzīgi, apstrīdētā norma tiek atzīta par atbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai. Tiesneša pienākums ir glabāt apspriežu istabas noslēpumu.

Spriedumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienas pēc Satversmes tiesas sēdes un to paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs. Tiesnesis, kurš balsojis pret viedokli, kas izteikts spriedumā, divu nedēļu laikā no sprieduma pieņemšanas izsaka rakstveidā savas atsevišķās domas. Tiesneša atsevišķās domas pievieno lietai un publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” pēc diviem mēnešiem no sprieduma pieņemšanas dienas.

Ja lieta izskatīta tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, tajā taisīto spriedumu pasludina, nolasot, un ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Rakstveida procesā taisīto spriedumu paziņo lietas dalībniekiem, nosūtot viņiem tā norakstu, kā arī publicē oficiālajā izdevumā.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

6. Sprieduma izpilde

Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, un amatpersonām, kā arī privātpersonām. Savukārt tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, zaudē spēku no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja vien Satversmes tiesa spriedumā nav nolēmusi citādi.

Satversmes tiesai, lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku, jāņem vērā tas, ka tiesas uzdevums ir pēc iespējas novērst personas pamattiesību aizskārumu. Vienlaikus tiesai jāgādā arī par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu jaunus Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm. Likums Satversmes tiesai ne vien dod pilnvaras, bet arī uzliek atbildību par to, lai tās spriedumi sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru.