Kolēģijas 2017. gada 21. septembra lēmums (pieteikums Nr. 136/2017)
Lēmums
par atteikšanos ierosināt lietu
Rīgā 2017. gada 21. septembrī
Satversmes tiesas 4. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Jānis Neimanis un Daiga Rezevska,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 136/2017), kuru iesniegusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt Rīgas domes 2006. gada 7. februāra saistošo noteikumu Nr. 38 “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 38) 459. punktu (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam un par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža.
2. Apstrīdētā norma paredz, ka “aizliegts ierīkot spēļu zāli JC (teritorija, kur ievēro šajā nodaļā noteiktos īpašos noteikumus, bet kam nav noteikts dzīvojamās funkcijas īpatsvars), JC1 (teritorija, kur dzīvojamās funkcijas īpatsvars zemesgabala apbūvē ir vismaz 20%), JC2 (teritorija, kur dzīvojamās funkcijas īpatsvars zemesgabala apbūvē ir vismaz 40%), JC3 (teritorija, kur dzīvojamās funkcijas īpatsvars zemesgabala apbūvē ir vismaz 60%) un JC4 (teritorija, kur dzīvojamās funkcijas īpatsvars zemesgabala apbūvē ir vismaz 80%) teritorijās, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas”.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 3. punktu Satversmes tiesa izskata lietas citstarp par pašvaldību saistošo noteikumu normu atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.
No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Rīgas dome (datums) atteica Pieteikuma iesniedzējai izsniegt atļauju spēļu zāles atvēršanai un azartspēļu organizēšanai Rīgā. Pieteikuma iesniedzēja minēto lēmumu pārsūdzēja administratīvajā tiesā. Administratīvā tiesa sūdzību noraidīja, jo atļaujas izsniegšanu Pieteikuma iesniedzējai liedzot pašvaldības teritorijas plānojumā iekļautā apstrīdētā norma.
Pieteikuma iesniedzējas ieskatā, apstrīdētā norma prettiesiski liedz jauniem komersantiem piekļuvi azartspēļu tirgum Rīgas vēsturiskajā centrā un tādējādi neatbilst Satversmes 1. un 105. pantam.
Ņemot vērā minēto, Pieteikuma iesniedzēja ir norādījusi uz savu Satversmē noteikto pamattiesību iespējamo aizskārumu un ir tiesīga iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likuma 18., 19.2 un 19.3 pantā noteiktās prasības.
6. Noteikums Nr. 38atbilstoši to 1. punktam ir daļa no Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma. Ar Rīgas domes 2013. gada 18. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. 220 “Grozījumi Rīgas domes 2006. gada 7. februāra saistošajos noteikumos Nr. 38 „Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”” (turpmāk – noteikumi Nr. 220) noteikumi Nr. 38 izteikti jaunā redakcijā. Tostarp ar šiem grozījumiem vēlreiz apstiprināta apstrīdētās normas redakcija. Grozījumi pieņemti Teritorijas attīstības plānošanas likuma spēkā esības laikā un tajā noteiktajā kārtībā.
Satversmes tiesas likuma 19.3 panta otrā daļa noteic, ka pieteikumu par lietas ierosināšanu attiecībā uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc attiecīgo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienas. Persona pieteikumu par lietas ierosināšanu var iesniegt, ievērojot Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteikto teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma pārsūdzēšanas kārtību.
Noteikumi Nr. 220 atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmajai daļai ir stājušies spēkā2013. gada 27. jūnijā – nākamajā dienā pēc Rīgas domes 2013. gada 18. jūnija lēmuma Nr. 6331, ar kuru apstiprināta noteikumu Nr. 220izdošana, publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” (sk. „Latvijas Vēstnesis”, 2013. gada 26. jūnijs, Nr. 121 (4927), pieejams interneta vietnē: https://www.vestnesis.lv/op/2013/121.8).
Pieteikums Satversmes tiesā saņemts (datums). Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja ir nokavējusi sešu mēnešu termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai par apstrīdētās normas atbilstību Satversmei.
Tāpat atbilstoši Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 3. punktam, vēršoties Satversmes tiesā ar pieteikumu, personai ir pienākums norādīt faktisko apstākļu izklāstu. Pieteikuma iesniedzēja nav norādījusi, ka Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā tā būtu vērsusies ar iesniegumu par apstrīdēto normu pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.3 panta otrajā daļā noteiktajām prasībām.
7. Tā kā pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.3 panta otrās daļas prasībām, Satversmes tiesas kolēģija nevērtē, vai tas atbilst citām Satversmes tiesas likuma 18.–19.2 panta prasībām un vai prasījuma pamatojums būtu pietiekams tā apmierināšanai.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 4. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 136/2017).
Lēmums nav pārsūdzams.
Satversmes tiesas 4. kolēģijas priekšsēdētājs A. Laviņš
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr._2017_136