Kolēģijas 2015. gada 23. aprīļa lēmums (pieteikums Nr. 48/2015)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2015. gada 23. aprīlī
Satversmes tiesas 4. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Gunārs Kusiņš, tiesneši Kaspars Balodis un Kristīne Krūma,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 48/2015),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt Krimināllikuma 175. panta trešās daļas vārdus „zādzība, ja tā izdarīta iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā” (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. pantam pirmajam teikumam.
2. Krimināllikuma 175. panta trešā daļa noteic:
„Par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā, vai ja tā izdarīta no glabātavas, ietaises, kas savieno glabātavas, vai transportlīdzekļa, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.”
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18. – 19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums un faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu kolēģija var atteikties ierosināt lietu arī tad, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums par apstrīdētās normas neatbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums par apstrīdētās normas neatbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.
Pieteikuma iesniedzējam Krimināllikuma 175. panta trešā daļa, tostarp apstrīdētā norma, ir piemērota ar Krāslavas rajona tiesas (datums) spriedumu (turpmāk – Krāslavas rajona tiesas spriedums), ar kuru viņš atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka tiesa minētajā tiesas nolēmumā nepareizi piemērojusi apstrīdēto normu un tādējādi ir aizskartas viņam Satversmes 91. panta pirmajā teikumā noteiktās pamattiesības.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka saskaņā ar Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 1. un 16. pantu iestādes vai vispārējās jurisdikcijas tiesu veiktās tiesību normu interpretācijas, piemērošanas vai pierādījumu pārbaudes pārvērtēšana nav Satversmes tiesas kompetencē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-05-010306 secinājumu daļas 7. punktu un 2009. gada 3. jūnija sprieduma lietā Nr. 2008-43-0106 12. punktu). Tādējādi Satversmes tiesas kompetencē neietilpst vispārējo jurisdikciju tiesu nolēmumu pārvērtēšana.
Pieteikumā nav pamatots, ka apstrīdētā norma, nevis tās piemērošanas prakse, aizskartu Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 91. panta pirmajā teikumā noteiktās pamattiesības. Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmās daļas un sestās daļas 1. punkta prasībām.
6. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otro daļu persona var iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai vienīgi gadījumā, ja viņa ir izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, vai arī ja personai šādu iespēju nav. Turklāt Satversmes tiesas likuma 19.2panta ceturtā daļa noteic, ka konstitucionālo sūdzību var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās vai sešu mēnešu laikā no pamattiesību aizskāruma brīža, ja nav iespēju pamattiesības aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.
Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka vairākkārt lūdzis Krāslavas rajona prokuratūras prokuroriem atjaunot kriminālprocesu [..] sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Pēc Pieteikuma iesniedzēja domām, viņš ir izmantojis visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem tāpēc, ka minētie lūgumi ir atteikti.
No pieteikumam pievienotā Krāslavas rajona tiesas sprieduma izriet, ka Pieteikuma iesniedzējam bija tiesības pārsūdzēt minēto tiesas spriedumu augstākas instances tiesā. Saskaņā ar Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamajām ziņām Pieteikuma iesniedzējs minētās tiesības nav izmantojis. Līdz ar to Krāslavas rajona tiesas spriedums, kas ir pēdējās institūcijas nolēmums, stājās spēkā un nav pārsūdzams.
Pieteikumā nav pamatots, kāpēc iespēja pārsūdzēt Krāslavas rajona tiesas spriedumu augstākā tiesu instancē nebūtu nodrošinājusi Pieteikuma iesniedzēja tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Lūgumi atjaunot kriminālprocesu un prokuroru atteikumi šos lūgumus apmierināt konkrētajā gadījumā nav atzīstami par vispārējo tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu.
Konkrētajā gadījumā termiņš konstitucionālās sūdzības iesniegšanai ir skaitāms no Krāslavas rajona tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas, proti, (datums). Pieteikums Satversmes tiesas kancelejā saņemts 2015. gada 27. martā. Tādējādi Satversmes tiesas likumā noteiktais sešu mēnešu termiņš nav ievērots un pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrās un ceturtās daļas prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 4. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 48/2015).
Lēmums nav pārsūdzams.
Satversmes tiesas 4. kolēģijas priekšsēdētājs G. Kusiņš
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr._2015_48