Kolēģijas 2023. gada 1. februāra lēmums (pieteikums Nr. 8/2023)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2023. gada 1. februārī
Satversmes tiesas 1. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Jānis Neimanis un Irēna Kucina,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 8/2023),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta pirmo daļu (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no [datums].
2. Apstrīdētā norma nosaka: „Krimināllietu apelācijas kārtībā var iztiesāt rakstveida procesā arī gadījumos, kas nav minēti Kriminālprocesa likumā. Prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, var izteikt lūgumu, to pamatojot, lietu izskatīt mutvārdu procesā.”
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktam persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai Satversmē ietverto pamattiesību aizskāruma gadījumā.
No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs ar [..] spriedumu notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Tiesa, pamatojoties uz apstrīdēto normu, nolēmusi izskatīt krimināllietu rakstveida procesā.
Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka jau pirmās instances tiesas spriedums taisīts viņa prombūtnē, tādēļ, piemērojot apstrīdēto normu, apelācijas instances tiesa esot ignorējusi viņa tiesības tikt uzklausītam mutvārdu procesā vismaz vienā tiesas instancē. Tādējādi ar apstrīdēto normu esot aizskartas viņam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.
Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2 pantā noteiktās prasības.
6. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2panta otro daļu persona ir tiesīga iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai vienīgi tad, ja viņa ir izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem vai arī šādu iespēju nav.
No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs pārsūdzēja krimināllietā pieņemto apelācijas instances tiesas spriedumu kasācijas kārtībā. Ar Senāta lēmumu tas grozīts attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējam noteikto papildsodu, bet pārējā daļā – atstāts negrozīts. Senāta lēmums nav pārsūdzams. Tātad Pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis visas iespējas aizstāvēt savas pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.
Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtās daļas pirmo teikumu gadījumā, ja personai ir iespēja Satversmē ietvertās pamattiesības aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās.
Konkrētajā gadījumā termiņš konstitucionālās sūdzības iesniegšanai skaitāms no [datums] , kad tika pieņemts un stājās spēkā minētais Senāta lēmums. Pieteikums iesniegts pasta komersantam – SIA „PASTA UN KURJERU SERVISS” – 2023. gada 13. janvārī (pasta zīmogs). Tādējādi minētais termiņš ir ievērots.
Līdz ar to pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrajā daļā un ceturtās daļas pirmajā teikumā noteiktajām prasībām.
7. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktu pieteikumā ir jānorāda juridiskais pamatojums. Par juridisko pamatojumu Satversmes tiesas likuma izpratnē atzīstama juridiskā argumentācija, kurā pamatota apstrīdētās normas neatbilstība pieteikumā norādītajām augstāka juridiska spēka tiesību normām.
Pieteikumā ir izklāstīti lietas faktiskie apstākļi un pausts Pieteikuma iesniedzēja viedoklis, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, jo nenodrošina apsūdzētajam tiesības tikt uzklausītam mutvārdu procesā vismaz vienā tiesas instancē. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka likumdevējam bija pienākums noteikt apstrīdētajā normā procesuālo regulējumu, kas personai nodrošinātu šādas tiesības.
Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka viens no tiesību uz taisnīgu tiesu elementiem ir tiesības tikt uzklausītam, kas ietver arī personas tiesības izteikties par faktiem un tiesību jautājumiem. Šo tiesību īstenošana jānodrošina vismaz rakstveidā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2003. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2003‑03‑01 secinājumu daļas 6.1. punktu). Mutvārdu procesa rīkošana visos gadījumos nevajadzīgi noslogotu tiesu, tādēļ tas būtu jānosaka vienīgi tad, kad tiesā jāizskata juridiski vai tehniski sarežģīti jautājumi (sal. sk. Satversmes tiesas 2014. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. 2014‑09‑01 20.2.5. punktu). Tas nozīmē, ka likumdevējam nav pienākuma nodrošināt ikvienas lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Kaut arī Satversmes 92. panta pirmais teikums nosaka likumdevēja pienākumu pieņemt taisnīgas tiesas spriešanai nepieciešamās procesuālās normas, tiesības uz taisnīgu tiesu neparedz konkrēta jautājuma izšķiršanu atbilstoši tādam procesuālajam regulējumam, kādu persona vēlas (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 1. novembra sprieduma lietā Nr. 2012‑06‑01 7.3. un 10. punktu).
Pieteikumā nav sniegts juridiskais pamatojums tam, ka persona nevarētu izteikties par faktiem un tiesību jautājumiem rakstveidā un ka no Satversmes 92. panta pirmā teikuma izrietētu likumdevēja pienākums pieteikumā minētajai lietu kategorijai noteikt obligātu lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Vēl jo vairāk – apstrīdētās normas otrais teikums ļāva Pieteikuma iesniedzējam izteikt motivētu lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Savukārt Pieteikuma iesniedzēja apsvērumi par to, ka konkrētajā gadījumā viņa krimināllietas izskatīšana neesot notikusi mutvārdos vismaz vienā instancē, ir saistīti ar apstrīdētās normas un Kriminālprocesa likuma normu piemērošanu tiesā. Taču šādus apsvērumus nevar uzskatīt par pieteikuma juridisko pamatojumu Satversmes tiesas likuma izpratnē, jo Satversmes tiesa vispārīgā gadījumā nepārvērtē tiesību normu piemērošanas jautājumus (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 30. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020‑08‑01 13. punktu).
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktajām prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 1. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 8/2023).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētājs Aldis Laviņš
______________________________________________________
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr.2023_8