Kolēģijas 2022. gada 27. maija lēmums (pieteikums Nr. 94/2022)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2022. gada 27. maijā
Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Irēna Kucina, tiesneši Gunārs Kusiņš un Anita Rodiņa,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 94/2022),
konstatēja:
1. No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu:
1.1. interpretēt Administratīvā procesa likuma 31. panta otro daļu un atzīt Pieteikuma iesniedzēja subjektīvās tiesības prasīt disciplinārlietas ierosināšanu pret zvērinātu advokātu;
1.2. atjaunot procesuālos termiņus un nosūtīt lietu Latvijas Zvērinātu advokātu padomei izskatīšanai no jauna.
2. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
3. Saskaņā ar Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 1. pantu Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesas kompetence izsmeļoši noteikta Satversmes tiesas likuma 16. pantā (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008‑25‑03 8.1. punktu). Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 16. panta 1., 2., 3. un 6. punktam Satversmes tiesa pēc personas pieteikuma (konstitucionālās sūdzības) izskata lietas par: 1) likumu atbilstību Satversmei; 2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei; 3) citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem); 4) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.
Satversmes tiesai likumā nav paredzētas tiesības izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā valsts institūcijas un amatpersonas tiesību normas attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju piemērojušas pareizi (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2003. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2002-20-0103 secinājumu daļas 7. punktu). Jautājumi, kas attiecas uz konkrētu tiesību normu piemērošanu un interpretāciju, pamatā ir vispārējās jurisdikcijas tiesu, kā arī administratīvo tiesu kompetencē (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 13. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-09-01 7. un 10. punktu).
Līdz ar to šā lēmuma 1.1. apakšpunktā norādītais prasījums nav piekritīgs Satversmes tiesai.
Turklāt Satversmes tiesas likuma 16. pants neparedz arī Satversmes tiesas kompetenci atjaunot procesuālos termiņus un nosūtīt lietu iestādei vai tiesai izskatīšanai no jauna.
Līdz ar to arī šā lēmuma 1.2. apakšpunktā norādītais prasījums nav piekritīgs Satversmes tiesai.
4. Papildus kolēģija vērš Pieteikuma iesniedzēja uzmanību uz to, ka personas pieteikumam (konstitucionālajai sūdzībai) ir jāatbilst arī citām Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2pantā noteiktajām prasībām. Iesniedzot konstitucionālo sūdzību pieteikuma iesniedzējam jāpamato, ka:
1) apstrīdētā tiesību norma attiecas uz tādām pieteikuma iesniedzēja tiesībām, kas ietilpst kādu Satversmē noteiktu pamattiesību tvērumā, un ka pastāv tieši pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārums (Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmā daļa, sestā daļas 1. punkts un septītās daļas 1. punkts);
2) ir ievērotas prasības attiecībā uz savu tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem vai arī nav tādu līdzekļu, ar kuriem pieteikuma iesniedzējs varētu aizstāvēt savas tiesības (Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrā un trešā daļa, sestās daļas 2. punkts un septītās daļas 2. punkts);
3) ir ievērots Satversmes tiesas likumā noteiktais termiņš konstitucionālās sūdzības iesniegšanai (Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtā daļa).
Visbeidzot pieteikumā jāietver prasījuma juridiskais pamatojums (Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkts), kā arī jāpievieno paskaidrojumi un dokumenti, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai (Satversmes tiesas likuma 18. panta ceturtās daļas 2. punkts un 19.2 panta septītās daļas 1. punkts).
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 1. punktu, Satversmes tiesas 2. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 94/2022).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētāja Irēna Kucina
____________________________________________________________
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr.2022_94