Kolēģijas 2019. gada 17. septembra lēmums (pieteikums Nr. 115/2019)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2019.gada 17.septembrī
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 115/2019),Satversmes tiesas 1. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, tiesneši Gunārs Kusiņš un Daiga Rezevska,
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt Civilprocesa likuma 599.1 panta otro daļu (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 109. pantam.
2. Civilprocesa likuma 599.1panta otrā daļa noteic, ka šā panta pirmajā daļā minētajā rīkojumā tiesu izpildītājs attiecībā uz parādnieku – fizisko personu – vienai no kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem norāda šā likuma pielikuma 3. punktā noteikto ierobežojumu.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punkts noteic, ka Satversmes tiesa izskata lietas par likuma atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums atzīt likuma normu par neatbilstošu Satversmei ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.
No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju (datums) izdots Zemgales rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmums par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā lietā par parāda piedziņu. Zvērinātas tiesu izpildītājas rīcība saistībā ar minētā lēmuma izpildi citstarp esot balstīta uz apstrīdēto normu. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar viņam Satversmes 109. pantā noteiktās pamattiesības.
Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2 pantā noteiktās prasības.
6.Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otro daļu pieteikumu var iesniegt tikai tad, ja ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt aizskartās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.
Satversmes tiesas judikatūrā ir atzīts, ka subsidiaritātes principa ievērošanai pirms vēršanās Satversmes tiesā ir nepieciešams izsmelt reālās un efektīvās iespējas aizstāvēt aizskartās pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 14. punktu). Proti, ja konkrētajā situācijā pastāv reāls un efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis un ar to ir iespējams panākt tādu materiāltiesisku rezultātu, kas novērš iespējamo pamattiesību aizskārumu, tas ir izmantojams (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 24. oktobra sprieduma lietā Nr. 2012-23-01 14. punktu).
Satversmes tiesas kolēģija konstatē, ka Civilprocesa likuma 76. nodaļa paredz parādnieka un citu personu tiesību aizsardzību, izpildot tiesas spriedumu. Civilprocesa likuma 632. pants noteic kārtību, kādā pārsūdzama tiesu izpildītāja darbība. No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem nav konstatējams, ka Pieteikuma iesniedzējs būtu iesniedzis sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja darbību minētā Civilprocesa likuma panta noteiktajā kārtībā. Pieteikuma iesniedzējs pieteikumā nav arī pamatojis, ka tas viņa tiesiskajā situācijā, tostarp, ievērojot bērna labākās intereses, tas nav reāls un efektīvs vispārējais tiesību aizsardzības līdzeklis.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrajā daļā noteiktajām prasībām.
7. Papildus Satversmes tiesas kolēģija vērš Pieteikuma iesniedzēja uzmanību uz to, ka Satversmes tiesa nevērtē tiesību normu piemērošanas jautājumus (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 17. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-01-01 11. punktu). Tādējādi pieteikumā ietvertie apsvērumi par zvērinātas tiesu izpildītājas rīcību, piemērojot apstrīdēto normu, nav uzskatāmi par pamattiesību aizskāruma juridisko pamatojumu.
Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu Satversmes tiesas 1. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 115/2019).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētāja I. Ziemele
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr.2019_115