Kolēģijas 2019. gada 17. maija lēmums (pieteikums Nr. 51/2019)
Lēmums
par atteikšanos ierosināt lietu
Rīgā 2019. gada 17. maijā
Satversmes tiesas 3. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Gunārs Kusiņš, tiesneši Jānis Neimanis un Artūrs Kučs,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 51/2019),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt Prokuroru izdienas pensiju likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktu (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1., 91. un 109. pantam.
2. Apstrīdētā norma noteic, ka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita prokurora vai tiesneša amatā nostrādāto vai Iekšlietu ministrijas iestādēs izmeklētāja, izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieka vai priekšnieka vietnieka amatā nodienēto laiku.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par likuma atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktam un 19.2panta pirmajai daļai persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt vienīgi tai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma, kuru rada tiesību normas neatbilstība augstāka juridiskā spēka tiesību normai, gadījumā.
Personas pamattiesību aizskārums Satversmes tiesas likuma izpratnē ir saprotams tādējādi, ka apstrīdētā norma, nevis tās piemērošanas rezultāts rada nelabvēlīgas sekas tieši pieteikuma iesniedzējam (sal.: Satversmes tiesas 2002. gada 11. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2002-07-01 3. punktu).
Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma pieļaujot iespēju dažādi interpretēt jēdzienu ,,prokurors”. Pieteikuma iesniedzējai izdienas pensija tika piešķirta (datums), izdienas stāžā neņemot vērā to periodu, kad viņa bija prokurora vietas izpildītāja. Vēlāk Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (datums) spriedumā lietā (numurs) esot norādījis, ka apstrīdētā norma esot attiecināma arī uz personām, kas pirms iecelšanas prokurora amatā faktiski jau bija uzsākušas pildīt prokurora amata pienākumus. Ievērojot tiesas secinājumus, Pieteikuma iesniedzēja ir lūgusi pārrēķināt izdienas pensiju, taču iestāde to atteica. Pieteikuma iesniedzēja vērsusies administratīvajā tiesā. Ar Administratīvās rajona tiesas (datums) lēmumu Pieteikuma iesniedzējas sūdzība par iestādes lēmumu noraidīta. Tādējādi apstrīdētā norma veidojot nevienlīdzīgu attieksmi pret personām atkarībā no tā, vai tās devušās izdienas pensijā pirms vai pēc minētā Augstākās tiesas sprieduma. Apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 1., 91. un 109. pantam.
No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja pēc būtības savu pamattiesību aizskārumu saista ar apstrīdētās normas piemērošanu, aprēķinot viņas izdienas pensiju stāžu. Tomēr Satversmes tiesai likumā nav noteikta kompetence vērtēt, vai valsts institūcijas tiesību normas attiecībā uz iesniedzēju piemērojušas pareizi (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2002-20-0103 secinājumu daļas 7. punktu). Tiesību normu piemērošanas pareizība tiek izvērtēta valsts izveidotā vairākpakāpju tiesību aizsardzības mehānismā iestādē un tiesā. No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja savu pamattiesību aizskārumu saista tieši ar apstrīdētās normas citādu piemērošanu, nevis ar apstrīdētās normas satura neatbilstību pieteikumā norādītajām Satversmes normām.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmās daļas prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 3. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 51/2019).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētājs G. Kusiņš
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr.2019_51