Kolēģijas 2018. gada 20. marta lēmums (pieteikums Nr. 23/2018)
Lēmums
par atteikšanos ierosināt lietu
Rīgā 2018. gada 20. martā
Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Sanita Osipova, tiesneši Aldis Laviņš un Gunārs Kusiņš,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 23/2018),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Kodekss) 289.20 panta piekto un septīto daļu (turpmāk – apstrīdētās normas) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. pantam un par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža.
2. Kodeksa 20panta piektā daļa noteic: ja tiesnesis, kuram apelācijas sūdzība nodota izlemšanai, atzīst, ka apelācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, jo nepastāv tās ierosināšanas pamati, jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu 10 dienu laikā izlemj trīs tiesneši koleģiāli.
Savukārt Kodeksa 289.20 panta septītā daļa nosaka: “Ja tiesneši vienbalsīgi atzīst, ka nepastāv neviens no šā kodeksa 289.17 panta trešajā daļā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, tiesneši pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību. Lēmumu sastāda rezolūcijas veidā, norādot tiesnešus, kuri pieņēma lēmumu. Lēmums nav pārsūdzams. Par pieņemto lēmumu paziņo apelācijas sūdzības iesniedzējam.”
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par likuma atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.
No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs ir saukts pie administratīvās atbildības un viņam uzlikts naudas sods. Administratīvā pārkāpuma lieta izskatīta iestādē un tiesā. Par pirmās instances tiesas spriedumu Pieteikuma iesniedzējs iesniedzis apelācijas sūdzību. Pamatojoties uz apstrīdētajām normām, trīs apelācijas instances tiesas tiesneši pieņēmuši lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību. Tādējādi apstrīdētās normas Pieteikuma iesniedzējam ir piemērotas. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas liedz viņam tiesības uz pirmās instances tiesas nolēmuma pārsūdzību un motivētu tiesas nolēmumu.
Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likumā noteiktās prasības.
6. Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 4. punkts noteic, ka Satversmes tiesas kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja pieteikums iesniegts par jau izspriestu prasījumu.
Satversmes tiesa 2018. gada 15. martā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2017‑16-01 “Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213. panta, 289.20 panta piektās un septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam” (turpmāk – lieta Nr. 2017-16-01).
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas nodrošina personai no Satversmes 92. panta pirmā teikuma izrietošās tiesības uz pieeju tiesai apelācijas tiesvedības ierosināšanas aspektā (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 15. marta sprieduma lietā Nr. 2017-16-01 14.2. punktu). Vienlaikus Satversmes tiesa atzina, ka Kodeksa 289.20 panta septītā daļa, ciktāl tā neparedz tiesas pienākumu lēmumā par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā ietvert šā lēmuma motīvus, neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 15. marta sprieduma lietā Nr. 2017-16-01 16.2. punktu).
Pieteikumā nav norādīti tādi apstākļi, kas nebūtu izvērtēti spriedumā lietā Nr. 2017-16-01. Tādējādi pieteikumā ietvertais prasījums pēc būtības jau ir izvērtēts spriedumā lietā Nr. 2017‑16-01.
Pieteikums Satversmes tiesā saņemts 2018. gada 21. februārī, tas ir, līdz šā sprieduma spēkā stāšanās dienai. Tomēr Satversmes tiesa ir nospriedusi, ka Kodeksa 289.20 panta septītā daļa, ciktāl tā neparedz tiesas pienākumu lēmumā par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā ietvert šā lēmuma motīvus, attiecībā uz personām, kuras savu pamattiesību aizsardzībai ir līdz šā sprieduma spēkā stāšanās dienai vērsušās Satversmes tiesā, ir atzīstama par spēkā neesošu no attiecīgā konstitucionālās sūdzības iesniedzēja pamattiesību aizskāruma rašanās brīža (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 15. marta sprieduma lietā Nr. 2017-16-01 17.2. punktu). Tādējādi lietā Nr. 2017-16-01 Satversmes tiesa ir izlēmusi jautājumu par Kodeksa 289.20 panta septītās daļas spēkā esamību arī attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju.
Līdz ar to pieteikums iesniegts par jau izspriestu prasījumu.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 4. punktu, Satversmes tiesas 2. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 23/2018).
Lēmums nav pārsūdzams.
2. kolēģijas priekšsēdētāja S. Osipova
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr._2018_23