Kolēģijas 2017. gada 24. maija lēmums (pieteikums Nr. 77/2017)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2017. gada 24. maijā
Satversmes tiesas 1. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, tiesneši Gunārs Kusiņš un Jānis Neimanis,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 77/2017), kuru iesniedzis [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs),
konstatēja:
1. No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 2. punktu (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. pantam.
2. Apstrīdētā norma paredz, ka no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai, piedzenot uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī izpildot administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos nolēmumus, – 50 procentus, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par likuma atbilstību Satversmei. Tādējādi pieteikumā ietvertais prasījums izvērtēt likuma normas atbilstību Satversmei ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktam persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.
No pieteikuma izriet, ka ar vispārējās jurisdikcijas tiesas spriedumu par labu Pieteikuma iesniedzējam tikusi piedzīta noteikta naudas summa. Sprieduma izpilde tikusi nodota zvērinātai tiesu izpildītājai, kura esot paziņojusi Pieteikuma iesniedzējam, ka, pamatojoties uz apstrīdēto normu, piedziņu no parādnieka nav iespējams veikt. Tādējādi secināms, ka apstrīdētā norma Pieteikuma iesniedzējam ir piemērota un pieteikumā ir norādīts uz viņam Satversmē noteikto pamattiesību iespējamo aizskārumu.
Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2 pantā noteiktās prasības.
6. Satversmes tiesas likuma 19.2panta otrā daļa nosaka, ka konstitucionālo sūdzību var iesniegt tikai tad, ja ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt aizskartās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem vai arī tādu nav. Savukārt 19.2 panta sestās daļas 2. punkts prasa pieteikumā pamatot, ka ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi vai arī tādu nav.
6.1. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka viņš ir izmantojis visas iespējas aizstāvēt savas aizskartās pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Proti, viņš ir vērsies administratīvajā tiesā un lūdzis uzlikt Saeimai pienākumu sniegt atbildi pēc būtības uz viņa iesniegumu saistībā ar apstrīdētās normas grozīšanu.
Pieteikuma iesniegšana administratīvajā tiesā, lūdzot uzlikt Saeimai pienākumu sniegt atbildi pēc būtības uz iesniegumu, nav uzskatāma par vispārējo tiesību aizsardzības līdzekli, jo vēlēšanās saņemt šādu atbildi nav vērsta uz pamattiesību iespējamā aizskāruma novēršanu, ko Pieteikuma iesniedzējam radījusi apstrīdētā norma.
No pieteikuma secināms, ka apstrīdētā norma Pieteikuma iesniedzēju skar tieši un līdz ar to viņam nav iespēju aizstāvēt aizskartās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.
6.2. Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtās daļas otrais teikums paredz: ja nav iespēju Satversmē noteiktās pamattiesības aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā no pamattiesību aizskāruma brīža.
No pieteikumam pavienotajiem dokumentiem izriet, ka zvērinātā tiesu izpildītāja par tiesas sprieduma izpildes neiespējamību, pamatojoties uz apstrīdēto normu, Pieteikuma iesniedzēju informēja ar 2014. gada 15. maija paziņojumu. Savukārt 2015. gada 27. janvāra atbildē uz Pieteikuma iesniedzēja iesniegumu zvērinātā tiesu izpildītāja atkārtoti norādīja, ka sprieduma izpilde, pamatojoties uz apstrīdēto normu, tikusi pārtraukta jau 2014. gada 28. februārī. Pieteikums Satversmes tiesā saņemts 2017. gada 9. maijā. Tādējādi kopš pamattiesību iespējamā aizskāruma, ko Pieteikuma iesniedzējam radījusi apstrīdētā norma, ir pagājuši vairāk nekā seši mēneši.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtās daļas otrajā teikumā noteiktajām prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 1. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc pieteikuma (pieteikums Nr. 77/2017), kuru iesniedzis [..].
Lēmums nav pārsūdzams.
Satversmes tiesas 1. kolēģijas priekšsēdētāja I. Ziemele
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr._2017_77