Kolēģijas 2017. gada 17. oktobra lēmums (pieteikums Nr. 156/2017)

17.10.2017.

Lēmums
par atteikšanos ierosināt lietu

Rīgā 2017. gada 17. oktobrī

kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 156/2017),Satversmes tiesas 3. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Gunārs Kusiņš, tiesneši Artūrs Kučs un Jānis Neimanis,

konstatēja:

1.  Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt Civilprocesa likuma 363.28panta devīto daļu, ciktāl tā liedz parādniekam pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru izbeigts maksātnespējas process, neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām parādsaistībām, (turpmāk arī – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmajam teikumam un attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža.

2. Civilprocesa likuma 363.28panta devītā daļa nosaka: „Tiesas lēmums par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu nav pārsūdzams. Tiesas lēmums par administratora atcelšanu uz Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7. punkta pamata ir pārsūdzams, iesniedzot blakus sūdzību. Šo blakus sūdzību apgabaltiesa izskata 15 dienu laikā.”

3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.

Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.

4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par likuma atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.

5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.

No pieteikuma izriet, ka ar Rīgas rajona tiesas (datums) lēmumu lietā [..] izbeigts Pieteikuma iesniedzējas maksātnespējas process. Tiesa neatbrīvoja Pieteikuma iesniedzēju no atlikušajām parādsaistībām, jo konstatēja saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumus. Atbilstoši apstrīdētajai normai minētais lēmums nav pārsūdzams. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma pārkāpj viņai Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu.

Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja ir tiesīga iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likuma18. un 19.2 pantā noteiktās prasības.

6. Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 4. punkts noteic, ka Satversmes tiesas kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja pieteikums iesniegts par jau izspriestu prasījumu. Lai izvērtētu, vai pieteikums iesniegts par jau izspriestu prasījumu, jānoskaidro, vai: 1) prasījums formāli ir izspriests; 2) prasījums ir mainījies pēc būtības; 3) pastāv būtiski jauni apstākļi, kuru dēļ prasījumu nevarētu uzskatīt par jau izspriestu (, piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 29. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2015-19-01 10.1.–10.5. punktu).

Satversmes tiesa 2016. gada 28. septembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2016-01-01 „Par Civilprocesa likuma 363.20 panta piektās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim), ciktāl tā liedz parādniekam pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru izbeigts maksātnespējas process, neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām parādsaistībām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam” (turpmāk –lieta Nr. 2016-01-01).Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs bija noteicis kārtību, kas nodrošināja taisnīgu tiesas procesu tās instances tiesā, kas izskata pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanu un fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu. Turklāt minētajā spriedumā norādīts, ka lēmums par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām parādsaistībām, nav tāds lēmums, kura pārsūdzības iespēju likumdevējam būtu pienākums nodrošināt (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 28. septembra sprieduma lietā Nr. 2016-01-01 10. un 12. punktu). Lietā Nr. 2016‑01‑01 apstrīdētā norma tika atzīta par atbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Pieteikumā apstrīdētais regulējums, lai gan ir ietverts nevis Civilprocesa likuma 363.20 panta piektajā daļā, bet gan Civilprocesa likuma 363.28 panta devītajā daļā, pēc būtības nav mainījies salīdzinājumā ar lietā Nr. 2016-01-01 apstrīdēto regulējumu. Arī pieteikumā norādītos apsvērumus, kuri, pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, pamato apstrīdētās normas neatbilstību tiesībām uz taisnīgu tiesu Satversmes tiesa jau ir izvērtējusi spriedumā lietā Nr. 2016-01-01. Tādējādi pēc būtības pieteikumā ietvertais prasījums jau ir izspriests.

Satversmes tiesas nolēmumos ir arī atzīts, ka, pastāvot būtiskiem jauniem apstākļiem, Satversmes tiesa var izvērtēt tādu prasījumu, kas jau reiz ir izspriests (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2006. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 10.1. un 10.3. punktu). Tomēr Pieteikuma iesniedzēja nav norādījusi uz tādiem būtiskiem jauniem apstākļiem, kuru dēļ Satversmes tiesai būtu vēlreiz jāvērtē tādas Civilprocesa likuma normas atbilstība Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, kas liedz parādniekam pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru izbeigts maksātnespējas process, neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām parādsaistībām.

Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 4. punktu, Satversmes tiesas3. kolēģija

nolēma:

atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 156/2017).

Lēmums nav pārsūdzams.

Satversmes tiesas 3. kolēģijas priekšsēdētājs                                                    G. Kusiņš


Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr._2017_156