Tiesu dialogs – Satversmes tiesas tiesneši apmeklē Kurzemes apgabaltiesu

01.02.2019.

Ceturtdien, 31. janvārī, Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova un Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš viesojās Kurzemes apgabaltiesā, kur, turpinot tiesu dialogu, notika tikšanās ar Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju Silvu Reinholdi un vairākiem Kurzemes apgabaltiesas tiesnešiem. Tikšanās laikā tika apspriestas Latvijas tiesību sistēmas aktualitātes un dažādas ar tiesas spriešanu saistītas tēmas.

Tikšanās sākumā Silva Reinholde izteica gandarījumu, ka 2017. gadā aizsāktais tiesu dialogs tiek veiksmīgi turpināts arī šajā gadā. Viņa atzina, ka ikviens tiesnesis neatkarīgi no tā, kurā instances tiesā norit ikdienas darbs, ir piederīgs vienotai tiesnešu saimei. Silva Reinholde uzsvēra, ka šāds tiesu dialogs veicina savstarpējo sapratni, dod iespēju runāt par dažādiem tiesību problēmjautājumiem, kā arī palīdz izprast Satversmes tiesas nolēmumus, kas ir saistoši arī vispārējās jurisdikcijas tiesām.

Tikšanās turpinājumā Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš sniedza ieskatu par vairākām Satversmes tiesā izskatītajām lietām, kurās Satversmes tiesa vērtējusi to, vai likumdevējs taisnīgi ir līdzsvarojis divu vai vairāku privātpersonu pamattiesību “sadursmi”. Tiesneši apsprieda arī vairākas ārvalstu tiesās izskatītās civillietas, kurās tiesām nācies vērtēt un “svērt” lietas dalībnieku pamattiesību “sadursmes”.

Sarunās ar tiesnešiem Aldis Laviņš uzsvēra, ka Satversme ir noteikta un objektīva vērtību sistēma, kas caurauž visu Latvijas tiesību sistēmu. Viņš vērsa uzmanību, ka valstij, tostarp caur tiesu nolēmumiem, ir jāgarantē gan Satversmē, gan Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nostiprināto cilvēka pamattiesību ievērošana. Aldis Laviņš teica, ka situācijās, ja lietā “sadurās” divas vai vairākas pamattiesības, tiesai atbilstoši konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem katru reizi ir jāveic šo tiesisko interešu “svēršana”, lai noskaidrotu, kurai no tām konkrētajā gadījumā ir dodama priekšroka.

Sanita Osipova tiesnešiem sniedza ieskatu jautājumā par Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķajām domām un to juridisko dabu. Viņa skaidroja, ka pēc juridiskās dabas tiesneša atsevišķās domas ir tiesību palīgavots, kas nekādā veidā neietekmē nolēmuma juridisko spēku. Sanita Osipova vērsa uzmanību, ka Satversmes tiesas tiesnesis atsevišķās domas primāri raksta apstrīdētās normas izdevējam, turklāt atzīmēja, ka tiesneša atsevišķo domu adresāts ir arī citi tiesneši un sabiedrība kopumā. Viņa skaidroja, ka tiesnesis, rakstot atsevišķās domas, var iziet ārpus lietas robežām, ko nevar darīt tiesas sastāvs, rakstot spriedumu. Sanita Osipova teica, ka tiesnesis savās atsevišķajās domās var vērst uzmanību uz riskiem normas piemērošanā, ieteikt metodoloģijas uzlabošanu un izgaismot pamatvērtības, tādējādi palīdzot citiem ieraudzīt konkrēto juridisko jautājumu plašākā tvērumā. Tiesnešu atsevišķās domas sekmē jurisprudences attīstību, veidojot juridisku diskusiju būtiskos tiesību jautājumos.

Tiesu dialoga noslēgumā sekoja tiesnešu diskusija, kuras ietvaros citastarp tika uzsvērts arī tas, ka situācijas, ja tiesas procesa laikā tiesnesim rodas pamats uzskatīt, ka piemērotā vai piemērojamā norma neatbilst Satversmei, tiesai ir jāizmanto Satversmes tiesas likumā piešķirtās tiesības un ar pieteikumu jāvēršas Satversmes tiesā.

Satversmes tiesas ieskatā šādas kopīgas diskusijas tiesnešu starpā palīdz veidot vienotu izpratni par šā brīža tiesisko sistēmu Latvijā un Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts esību Eiropas tiesību telpā.

Foto no tikšanās pieejamas šeit.

Tikšanās norisi atspoguļoja arī reģionālais laikraksts “Kurzemes Vārds”.