Noteikumi par iebraukšanas maksas Jūrmalā paaugstināšanu ir apturēti nepamatoti
Satversmes tiesa atzina, ka nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai. Ministra rīkojumā nebija ietverti argumenti tam, ka nodevas likme triju euro apmērā, to piemērojot visu gadu, būtu acīmredzami nesamērīga.
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dome 2021. gada 30. septembrī pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kuri citstarp paredzēja palielināt par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmēru līdz trim euro līdzšinējo divu euro vietā, kā arī piemērot nodevu visu gadu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma, kurā lūgts pārbaudīt, vai ministra rīkojums par saistošo noteikumu darbības apturēšanu ir tiesisks.
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā ministra rīkojumā ietvertie argumenti par to, ka grozījumi pieņemti, pārkāpjot pašvaldībai doto pilnvarojumu, nav pamatoti. Pašvaldība bija tiesīga, pirmkārt, noteikt īpaša režīma zonu ar mērķi aizsargāt labvēlīgu vidi un, otrkārt, noteikt nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu šādā zonā. Pašvaldības nodevai par iebraukšanu īpaša režīma zonā piemīt ekonomiski regulatīvs raksturs – tā ietekmē cilvēku izvēli un tādējādi veicina īpaša režīma zonas aizsardzību. Nodrošinājums, ko pašvaldība sniedz personai, kura samaksā nodevu par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā, ir iespēja tieši ar transportlīdzekli, kas rada kaitējumu apkārtējai videi, iebraukt teritorijā, kurai nolūkā aizsargāt vidi ir noteikts īpašs statuss. Pašvaldība ir vērtējusi nodevas likmes samērīgumu ar pašvaldības sniegto nodrošinājumu. Apstrīdētajā rīkojumā nav ietverti argumenti attiecībā uz to, ka nodevas likme triju euro apmērā būtu acīmredzami nesamērīga ar pašvaldības sniegto nodrošinājumu.
Tāpat Satversmes tiesa atzina, ka ministra rīkojumā ietvertie argumenti par to, ka pašvaldība grozījumu paskaidrojuma rakstā neesot pamatojusi to nepieciešamību un ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, kā arī neesot veikusi konsultācijas ar privātpersonām, nebija pamatoti. Satversmes tiesa secināja, ka paskaidrojuma raksts, kas pievienots pašvaldības domes saistošajiem noteikumiem, ir viens no avotiem, kas sniedz informāciju par tiesību akta nepieciešamību, tā piemērošanu un ietekmi uz dažādām jomām. Pašvaldība grozījumu paskaidrojuma rakstā ir ietvērusi pietiekamu pamatojumu tam, ka nodevas likmes palielināšana un nodevas piemērošanas perioda pagarināšana ir vērsta uz īpaša režīma zonā Jūrmalā iebraucošo transportlīdzekļu skaita samazināšanu. Tāpat Satversmes tiesa secināja, ka pašvaldība ir vērtējusi datus par pilsētā esošo ar tūrisma un izmitināšanas pakalpojumiem saistīto uzņēmumu skaitu un tā izmaiņu dinamiku gada griezumā, kā arī ir konsultējusies ar Uzņēmēju konsultatīvo padomi, kas paudusi atbalstu nodevas palielināšanai un piemērošanas perioda pagarināšanai.
Savukārt, izvērtējot nepieciešamību konsultēties ar sabiedrību, Satversmes tiesa secināja, ka grozījumi attiecas uz visiem valsts iedzīvotājiem, kuri vēlētos iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā. Izskatāmajā lietā nebūtu iespējams identificēt konkrētas personas, kuru viedokli būtu bijis nepieciešams uzklausīt, savukārt visu Latvijas iedzīvotāju aptaujāšana nebūtu samērīga.
Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajā ministra rīkojumā norādītie argumenti nav pamatoti un ministrs ir prettiesiski apturējis saistošo noteikumu darbību. Līdz ar to apturēto saistošo noteikumu darbība no sprieduma pasludināšanas brīža ir atjaunota.
Saistītā lieta: 2022-16-05