Kolēģijas 2022. gada 8. februāra lēmums (pieteikums Nr. 10/2022)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2022. gada 8. februārī
Satversmes tiesas 1. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Sanita Osipova, tiesneši Gunārs Kusiņš un Daiga Rezevska,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 10/2022) un tā papildinājumus (reģ. Nr. P-48),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt:
1.1. Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. pantu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. un 2. pantam un spēkā neesošu no spēkā stāšanās brīža;
1.2. Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.2 un 7.3 pantu par neatbilstošu Satversmes 89., 93., 94., 95., 109., 111. pantam un 106. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no spēkā stāšanās brīža.
2. Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. pants paredz Ministru kabineta tiesības noteikt ar epidemioloģisko drošību saistītu regulējumu Covid‑19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā.
Savukārt Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.2 un 7.3 pants regulē to, kā darba devējs organizē darbu, lai tiktu ievērotas Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības un normatīvajos aktos noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības darba vidē.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18. –19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
4. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktam Satversmes tiesa izskata lietas par likuma atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.
Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja ir tiesīga iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likumā noteiktās prasības.
6. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2panta pirmajai daļai konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Savukārt Satversmes tiesas likuma 19.2 panta sestās daļas 1. punkts prasa pieteikumā pamatot, ka tieši apstrīdētās normas neatbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normai izraisa pieteikuma iesniedzējam Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu.
Atbilstoši Satversmes tiesas likuma regulējumam personas pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja: pirmkārt, personai Satversmē ir noteiktas konkrētās pamattiesības; otrkārt, tieši apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē noteiktās pamattiesības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020‑52‑01 13. punktu). Persona ir tiesīga vērsties Satversmes tiesā tikai tādā gadījumā, kad pastāv tieša saikne starp šīs personas pamattiesību ierobežojumu un pieteikumā apstrīdēto normu (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra sprieduma lietā Nr. 2009‑74‑01 12. punktu).
Pieteikumā ir citētas tiesību normas, Satversmes tiesas judikatūra, kā arī pausts Pieteikuma iesniedzējas viedoklis par valsts institūciju rīcību un pieņemtajiem lēmumiem Covid‑19 infekcijas izplatības laikā. No pieteikuma kopumā ir secināms, ka Pieteikuma iesniedzēja citstarp iebilst pret nodarbināto pienākumu vakcinēties, tomēr pieteikumā nav sniegts tāds faktisko apstākļu izklāsts, no kura būtu gūstams apstiprinājums tam, ka Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.2 un 7.3 pants Pieteikuma iesniedzējai būtu piemērots vai viņa kā citādi būtu nonākusi šo tiesību normu tvērumā. Proti, pieteikumā nav norādīti objektīvi pārbaudāmi fakti, kas raksturotu tieši Pieteikuma iesniedzējai ar šīm tiesību normām radīto pamattiesību aizskārumu un ļautu konstatēt tā rašanās brīdi.
Savukārt Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. panta pirmā daļa paredz Ministru kabineta tiesības Covid‑19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā epidemioloģiskās drošības nolūkā noteikt regulējumu, kas var ietekmēt gan valsts institūcijas un amatpersonas, gan privātpersonas. Tātad minētais regulējums noteic Ministru kabineta kompetenci konkrētajos apstākļos un tas pats par sevi neattiecas uz Pieteikuma iesniedzēju un tādēļ nevar radīt viņas pamattiesību aizskārumu.
Tādējādi nav konstatējams tādu apstākļu kopums, kas ļautu Satversmes tiesai pārliecināties par to, ka Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4., 7.2 un 7.3 pants aizskar tieši Pieteikuma iesniedzējas Satversmē noteiktās pamattiesības.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmās daļas un sestās daļas 1. punkta prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 1. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 10/2022).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētāja Sanita Osipova
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr.2022_10