Kolēģijas 2020. gada 6. maija lēmums (pieteikums Nr. 69/2020)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2020. gada 6. maijā
Satversmes tiesas 1. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, tiesneši Gunārs Kusiņš un Daiga Rezevska,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 69/2020),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt Paziņošanas likuma 8. panta trešo daļu (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmajam teikumam.
2.Paziņošanas likuma 8. panta trešā daļa noteic: „Dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.”
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par likuma atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.
No pieteikuma un tam pievienotajiem materiāliem secināms, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija, pamatojoties uz saņemtām fotofiksācijas izdrukām no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles sistēmas, sastādījusi vairākus administratīvā pārkāpuma protokolus, uzliekot naudas sodu Pieteikuma iesniedzējai par iebraukšanu īpaša režīma zonā, neiegādājoties caurlaidi. Pieteikuma iesniedzēja par uzliktajiem naudas sodiem iesniegusi sūdzības Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšniekam, uzskatot, ka iestādes lēmumi viņai nav paziņoti pienācīgā kārtībā, atbilstoši apstrīdētajai normai. Visas Pieteikuma iesniedzējas sūdzības noraidītas.
Pieteikuma iesniedzēja vērsās Rīgas rajona tiesā, bet vēlāk par tai nelabvēlīgajiem tiesas lēmumiem iesniedza blakussūdzības Rīgas apgabaltiesā. No pieteikumam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka kopumā Pieteikuma iesniedzēja tiesā pārsūdzējusi deviņus iestādes lēmumus, kā arī iesniegusi deviņas blakussūdzības par Rīgas rajona tiesas lēmumiem, kas visi bijuši Pieteikuma iesniedzējai nelabvēlīgi. Arī visas deviņas Pieteikuma iesniedzējas blakussūdzības, kas iesniegtas Rīgas apgabaltiesā, ir noraidītas kā nepamatotas.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar viņai Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās pamattiesības. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja ir tiesīga iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likumā noteiktās prasības.
6. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2panta otro daļu persona var iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai vienīgi gadījumā, ja tā ir izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, vai arī ja personai šādu iespēju nav.
No pieteikuma secināms, ka Pieteikuma iesniedzēja ir izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnešu lēmumi, kas visi ir Pieteikuma iesniedzējai negatīvi, nav pārsūdzami un ir stājušies spēkā.
Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtā daļa nosaka: „Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās.”
Konkrētajā gadījumā termiņš pieteikuma iesniegšanai ir skaitāms no (datums), kad ir pieņemts pirmais pieteikumā minētais lēmums, ar kuru noraidīta Pieteikuma iesniedzējas blakussūdzība. Pieteikums Satversmes tiesā saņemts 2020. gada 8. aprīlī. Tādējādi minētais sešu mēnešu termiņš ir ievērots.
Līdz ar to pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrās daļas un ceturtās daļas otrā teikuma prasībām.
7. Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkts noteic, ka pieteikumā jānorāda juridiskais pamatojums. Juridiskais pamatojums Satversmes tiesas likuma izpratnē nozīmē juridisko argumentāciju, kurā pamatota apstrīdētās normas neatbilstība pieteikumā norādītajai augstāka juridiska spēka tiesību normai. Lai izvērtētu, vai apstrīdētajā normā ietvertais iespējamais ierobežojums atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, pieteikumā nepieciešams norādīt: 1) vai apstrīdētajā normā ir ietverts kāds tiesību ierobežojums; 2) vai šis ierobežojums ir noteikts ar likumu un vai tam ir leģitīms mērķis; 3) vai ierobežojums ir atbilstošs samērīguma principam (sal. ar, piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 17. maija sprieduma lietā Nr. 2009-93-01 12. punktu).
Pieteikumā izklāstīti lietas faktiskie apstākļi, iestādes un tiesu rīcība, piemērojot apstrīdēto normu, kā arī ietverti vispārēji apsvērumi, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. No pieteikuma izriet Pieteikuma iesniedzējas uzskats, ka tiesas lēmumos norādītais par ierakstīta sūtījuma paziņošanas termiņu neatbilst faktiskajai situācijai, proti, ka viņas konkrētajā gadījumā termiņš pārsūdzības iesniegšanai iestādē ir aprēķināts nepareizi. Satversmes tiesai nav tiesību izvērtēt iestādes vai tiesu nolēmumu tiesiskumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 3. jūnija sprieduma lietā Nr. 2008-43-0106 12. punktu). Tādējādi pieteikumā paustie apsvērumi par iestādes un tiesu rīcību, piemērojot apstrīdēto normu, nav uzskatāmi par pieteikuma juridisko pamatojumu Satversmes tiesas likuma izpratnē. Pieteikumā nav ietverti juridiski argumenti par to, ka tieši apstrīdētā norma, nevis tās piemērošana, aizskartu Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās pamattiesības. Satversmes tiesas kolēģija uzsver, ka pieteikumā nav arī analizēts, vai ar apstrīdēto normu noteiktais iespējamais ierobežojums ir noteikts ar likumu, vai tam ir leģitīms mērķis un vai tas ir samērīgs ar leģitīmo mērķi.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktajām prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 1. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 69/2020).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētāja I. Ziemele
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr.2020_69