Kolēģijas 2020. gada 4. augusta lēmums (pieteikums Nr. 132/2020)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīga 2020.gada 4.augustā
Satversmes tiesas 3. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Jānis Neimanis un Artūrs Kučs,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 132/2020),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt Civilprocesa likuma 613. panta ceturto daļu (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1., 92. un 105. pantam.
2. Apstrīdētā norma noteic: „Vienlaikus ar pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda tiesa var izskatīt arī sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, ja sūdzības iesniedzējs lūdz atzīt izsoli par spēkā neesošu (617. panta otrā daļa).”
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punkts noteic, ka Satversmes tiesa izskata lietas par likuma atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona ir tiesīga iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai tai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likumā noteiktās prasības.
6. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmajai daļai konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka viņai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Savukārt Satversmes tiesas likuma 19.2 panta sestās daļas 1. punkts prasa pieteikumā minēto uzskatu pamatot.
No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs iesniedzis tiesā sūdzību par maksātnespējīgās komercsabiedrības nekustamā īpašuma izsolēm. Viņa sūdzība tika atstāta bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai, jo tajā citstarp nebija precīzi norādīts lūgums tiesai un lietā ieinteresētās personas, kā arī nebija iesniegti nekustamā īpašuma izsoļu akti. Tiesneša noteiktajā termiņā konstatētie trūkumi netika novērsti, tādēļ sūdzība tika uzskatīta par neiesniegtu un atdota Pieteikuma iesniedzējam. Tiesā tika iesniegti arī pieteikumi par nekustamā īpašuma izsoļu aktu apstiprināšanu un nostiprināšanu uz ieguvēju vārda, ierosinot vairākas citas civillietas. Šie pieteikumi izskatīti pēc tam, kad noslēdzies tiesas process par Pieteikuma iesniedzēja sūdzību.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka tiesas darbinieki rīkojušies prettiesiski, nobēdzinot izsoļu aktus. Tas esot bijis par iemeslu tam, kādēļ viņa sūdzība nav tikusi izskatīta pēc būtības. Apstrīdētajā normā esot jāparedz, ka vienlaikus ar pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda tiesai vienas civilllietas ietvaros ir pienākums izskatīt arī sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību. Tādēļ apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 1., 92. un 105. pantam.
Atbilstoši Satversmes tiesas likumam personas pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja tieši apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē noteiktās pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01 5. punktu).
Pieteikumā ir sniegts detalizēts lietas fakstisko apstākļu izklāsts, citētas Civilprocesa likuma normas, pausts Pieteikuma iesniedzēja viedoklis par tiesību normu piemērošanu, kā arī iestāžu un tiesas rīcību konkrētajā situācijā. Tomēr šādi apsvērumi nevar būt par pamatu lietas ierosināšanai Satversmes tiesā, jo saskaņā ar Satversmes 85. pantu, kā arī Satversmes tiesas likuma 1. un 16. pantu Satversmes tiesa nepārvērtē tiesību normu piemērošanas jautājumus (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 17. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-01-01 11. punktu). No pieteikuma nav gūstams apstiprinājums tam, ka tieši apstrīdētā norma izraisa Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 1., 92. un 105. noteikto pamattiesību aizskārumu.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmās daļas un sestās daļas 1. punkta prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 3. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 132/2020).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētājs Aldis Laviņš
________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr.2020_132