Kolēģijas 2020. gada 15. jūnija lēmums (pieteikums Nr. 116/2020)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2020. gada 15. jūnijā
Satversmes tiesas 3. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Artūrs Kučs un Jānis Neimanis,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk arī – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 116/2020),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt Kriminālprocesa likuma 530. panta piekto daļu (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmajam teikumam.
2. Apstrīdētā norma noteic, ka saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu kolēģija var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par likuma atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona ir tiesīga iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai tai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2pantā noteiktās prasības.
6. Satversmes tiesas likuma 19.2panta pirmā daļa noteic, ka konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka viņai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Savukārt Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkts kopsakarā ar 19.2panta sestās daļas 1. punktu prasa šo uzskatu juridiski pamatot.
Atbilstoši Satversmes tiesas likuma regulējumam personas pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja: pirmkārt, personai Satversmē ir noteiktas konkrētās pamattiesības, proti, apstrīdētā norma ietilpst konkrēto pamattiesību tvērumā; otrkārt, tieši apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē noteiktās pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01 5. punktu). Persona ir tiesīga vērsties Satversmes tiesā tikai tādā gadījumā, kad pastāv tieša saikne starp šīs personas pamattiesību ierobežojumu un pieteikumā apstrīdēto normu (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra sprieduma lietā Nr. 2009-74-01 12. punktu). Tas nozīmē, ka pieteikuma iesniedzējam ir pienākums sniegt juridiskus argumentus citstarp par to, vai tā pamattiesību aizskārumu rada tieši konkrētā apstrīdētā norma (sal. sk. Satversmes tiesas 2016. gada 7. septembra lēmuma par atteikšanos ierosināt lietu pēc pieteikuma Nr. 195/2016 6.1. punktu).
No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa (datums) pasludināja spriedumu kriminālprocesā, kurā Pieteikuma iesniedzējam bija noteikts apsūdzētā statuss. Saīsinātajā spriedumā cita starpā ietverta atsauce uz apstrīdēto normu, nosakot, ka saīsināto spriedumu nevar pārsūdzēt un tas stājas spēkā pēc lūguma iesniegšanas termiņa beigām, ja nav iesniegts lūgums par pilna sprieduma sagatavošanu. Pieteikuma iesniedzējs par saīsināto spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, ko tiesa atteicās pieņemt, norādot, ka saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un Pieteikuma iesniedzējs nav iesniedzis lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu. Līdz ar pilnā sprieduma sagatavošanas lūguma izteikšanai paredzētā termiņa beigām saīsinātais spriedums stājies spēkā. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma aizskarot viņam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu kā pienācīgu un tiesiskai valstij atbilstošu procesu, kurā tiek izskatīta lieta.
Pieteikumā ir norādīti lietas faktiskie apstākļi, citētas Kriminālprocesa likuma un starptautisko tiesību normas, kā arī citi avoti. Pieteikumā arī pausts Pieteikuma iesniedzēja viedoklis par apstrīdētās normas un citu tiesību normu piemērošanu, iestāžu un tiesas rīcību konkrētajā situācijā, kā arī vispārīgām problēmām attiecībā uz tiesību īstenošanas iespējām brīvības atņemšanas iestādēs. Tādējādi no pieteikuma kopumā izriet, ka iespējamais pamattiesību aizskārums Pieteikuma iesniedzējam varētu būt radies tādēļ, ka viņš dažādu iemeslu dēļ nesaprata kārtību, kādā pareizi iesniedzama apelācijas sūdzība, proti, ka vispirms ir jāizsaka lūgums par pilnā sprieduma sagatavošanu. Tādējādi no pieteikuma nav gūstams apstiprinājums tam, ka tieši apstrīdētā norma rada Pieteikuma iesniedzējam Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkta, 19.2 panta pirmās daļas un sestās daļas 1. punkta prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 3. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 116/2020).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētājs A. Laviņš
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr.2020_116