Kolēģijas 2019. gada 17. janvāra lēmums (pieteikums Nr. 192/2018)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2019. gada 17. janvārī
Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Sanita Osipova, tiesneši Gunārs Kusiņš un Daiga Rezevska,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 192/2018),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt Latvijas Kriminālprocesa likuma 564. panta septītās daļas trešo teikumu, kā arī 570. panta pirmo daļu, ciktāl tā paredz tiesas tiesības pagarināt pārsūdzības termiņu par 10 dienām īpašas sarežģītības un apjoma kriminālprocesā, (turpmāk arī – apstrīdētās normas) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmajam teikumam.
2.Kriminālprocesa likuma 564. panta septītās daļas trešais teikums nosaka: “Tiesa var pieņemt lēmumu par pārsūdzības termiņa pagarināšanu par 10 dienām kriminālprocesa īpašas sarežģītības un apjoma dēļ.”
Savukārt šā likuma 570. panta pirmā daļa paredz: “Kasācijas sūdzību vai protestu iesniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā vai, ja tiesa pagarinājusi pārsūdzības termiņu, ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas nolēmums.”
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punkts noteic, ka Satversmes tiesa izskata lietas par likuma atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā var iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2pantā noteiktās prasības.
6. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2panta pirmajai daļai persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt vienīgi tai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā. Turklāt šā likuma 19.2 panta sestās daļas 1. punkts prasa pamatot, ka ir aizskartas pieteikuma iesniedzējam Satversmē noteiktās pamattiesības. Minētā tiesību norma ir skatāma kopsakarā ar Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktu, atbilstoši kuram pieteikumā jānorāda juridiskais pamatojums
6.1. Pieteikuma iesniedzējs ir apsūdzētais krimināllietā (numurs). Pieteikumā norādīts, ka saīsinātais apelācijas instances tiesas spriedums šajā lietā pasludināts (datums). Savukārt saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneses (datums) vēstuli pilnam nolēmumam jābūt pieejamam (datums).
Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka krimināllieta ir apjomīga un sarežģīta. No pieteikuma secināms, ka Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas varētu radīt viņam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteikto pamattiesību aizskārumu, jo noteic nesamērīgi īsu kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņu. Varot paredzēt, ka apelācijas instances tiesas nolēmums būs juridiski sarežģīts un apjomīgs dokuments un tas būs pat sarežģītāks un apjomīgāks par pirmās instances tiesas spriedumu.
6.2. Saskaņā ar Satversmes tiesas kolēģijas rīcībā esošo informāciju (datums) pilns apelācijas instances nolēmums krimināllietā (numurs) nebija pieejams, un tas nav pieejams arī pieteikuma izskatīšanas brīdī. Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja apgalvojumi par šā nolēmuma iespējamo sarežģītību un apjomu ir vērtējami vienīgi kā pieņēmumi.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 572. pantā noteiktajam kasācijas sūdzību var iesniegt vienīgi Krimināllikuma pārkāpuma vai Kriminālprocesa likuma būtiska pārkāpuma gadījumā. Pirms pilna apelācijas instances nolēmuma saņemšanas nevar apgalvot, ka tiesa pieļaus šādus pārkāpumus un ka tādēļ būs pamats iesniegt kasācijas sūdzību.
Tādējādi pieteikumā nav pamatots tas, ka apstrīdētās normas aizskars Pieteikuma iesniedzējam Satversmē noteiktās pamattiesības. Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktā, 19.2 panta pirmajā daļā un sestās daļas 1. punktā noteiktajām prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 2. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 192/2018).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētāja S. Osipova
Lēmums PDF formātā:Lemums_par_pieteikumu_Nr.2018_192