Kolēģijas 2018. gada 29. marta lēmums (pieteikums Nr. 41/2018)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2018. gada 29. martā
Satversmes tiesas 3. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Gunārs Kusiņš, tiesneši Jānis Neimanis un Artūrs Kučs,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 41/2018),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt Ministru kabineta 2007. gada 25. septembra noteikumu Nr. 645 “Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu” (turpmāk – noteikumi Nr. 645) pielikuma 10A905. sadaļas “b” punkta vārdus “iekārtas un ierīces slēptai videonovērošanai vai videodokumentēšanai” redakcijā, kas bija spēkā no 2014. gada 24. janvāra līdz 2016. gada 6. oktobrim, (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pantam, 68. panta otrajai daļai, 91. pantam, 92. panta otrajam teikumam, Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. panta 1. punkta “e” apakšpunktam, 26. un 28.–37. pantam, 288. pantam, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 133. pantam un par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža.
2. Apstrīdētā norma noteic, ka nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā citstarp ietilpst iekārtas un ierīces slēptai videonovērošanai vai videodokumentēšanai.
Šajā tiesību normā arī norādīts, ka iekārtas un ierīces slēptai videonovērošanai vai videodokumentēšanai ir vadu un bezvadu videokameras un televīzijas kameras (izņemot mobilos telefonus un datoru kameras), kuras maskētas kā citi priekšmeti vai kuru izmērs ir 40 x 40 x 40 mm vai mazāks, vai kuru diametrs ir 25 mm vai mazāks, vai kuras aprīkotas ar adatas cauruma lēcu (pinhole lens); speciālie videoraidītāji; speciālie videouztvērēji; minivideomagnetofoni.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 3. un 6. punktu Satversmes tiesa izskata lietas citstarp par Ministru kabineta noteikumu atbilstību Satversmei un tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.
Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.
No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka pret Pieteikuma iesniedzēju ierosināts kriminālprocess par iespējamu Krimināllikuma 237.1 panta otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, jo viņš esot pārdevis sevišķā veidā veicamajiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu iekārtu. Pieteikuma iesniedzējs ir norādījis uz tādējādi viņam radītu pamattiesību iespējamu aizskārumu.
Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2 pantā noteiktās prasības.
6. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2panta otrajai daļai persona var iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai vienīgi gadījumā, ja viņa ir izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, vai arī ja personai šādu iespēju nav.
Šāda subsidiaritātes principa mērķis ir panākt, lai tiesa, izskatot lietu pēc būtības, visupirms izmantotu tās rīcībā esošās tiesību piemērošanas un interpretācijas metodes Satversmei atbilstoša rezultāta sasniegšanai (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010‑71-01 14. punktu).
Pieteikuma iesniedzēja ieskatā, viņam nav iespēju novērst pamattiesību aizskārumu ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju esot pieņemts lēmums par administratīvās lietvedības izbeigšanu, lēmums par personas atzīšanu par aizdomās turēto un lēmums noraidīt viņa pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Tādēļ esot pilnīgi skaidrs, ka kriminālprocesa rezultātā viņš tiks notiesāts, pamatojoties uz Krimināllikuma 237.1 panta otro daļu.
Vienlaikus Pieteikuma iesniedzējs nav pamatojis, ka viņa pamattiesību aizskārums izriet tieši no apstrīdētās normas, nevis tās piemērošanas. Tiesību normas piemērošanu Pieteikuma iesniedzēja gadījumā ir iespējams novērst ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem – tiesvedību vispārējās jurisdikcijas tiesā. Pieteikuma iesniedzējs arī nav pamatojis, ka iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem viņa gadījumā būtu neefektīvas. No pieteikuma turklāt konstatējams, ka tajā norādītie argumenti pamatā vērsti nevis pret pašu apstrīdēto normu, bet pret tās interpretāciju un iespējamu piemērošanu Pieteikuma iesniedzējam. Satversmes tiesas kompetencē nav pārvērtēt tiesību normu piemērošanas jautājumus.
Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs nav izsmēlis visus pieejamos vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus, lai aizstāvētu savas aizskartās tiesības, tāpēc pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrās daļas prasībām.
7. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2panta trešo daļu Satversmes tiesa izņēmuma kārtā var lemt par konstitucionālās sūdzības izskatīšanu, pirms ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi, ja tās izskatīšana ir vispārsvarīga vai ja tiesību aizsardzība ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem nevar novērst būtisku kaitējumu sūdzības iesniedzējam.
Pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis pamatojumu tam, ka uz izskatāmo gadījumu būtu attiecināma Satversmes tiesas likuma 19.2 panta trešā daļa.
8. Tā kā pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2panta otrās daļas prasībām, nav lietderīgi vērtēt, vai tas atbilst citām Satversmes tiesas likuma 18.–19.2 panta prasībām un vai prasījuma juridiskais pamatojums būtu pietiekams tā apmierināšanai.
Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 3. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 41/2018).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētājs G. Kusiņš
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr._2018_41