Kolēģijas 2017. gada 7. marta lēmums (pieteikums Nr. 32/2017)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2017. gada 7. martā
Satversmes tiesas 3. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Sanita Osipova, tiesneses Daiga Rezevska un Ineta Ziemele, kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēji) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 32/2017),
konstatēja:
1. No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu atzīt Bauskas novada domes 2016. gada 25. augusta lēmumu “Par grozījumiem Bauskas novada pašvaldības laikraksta “Bauskas Novada Vēstis” nolikumā” Nr. 7 (protokols Nr. 19, 16. punkts) (turpmāk – Bauskas novada domes lēmums) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. un 100. pantam, likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 1. pantam, kā arī Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 9. pantam.
2. Bauskas novada domes lēmums paredz izdarīt grozījumus Bauskas novada pašvaldības laikraksta nolikumā un citstarp svītrot no nolikuma 8. punktu, kas noteica iespēju domes deputātiem skaidrot iedzīvotājiem savu viedokli par domes lēmumiem, domes un tās struktūrvienību darbu, par novada saimnieciskās un sabiedriskās dzīves aktuālajiem jautājumiem laikraksta rubrikā “Deputāta viedoklis”.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Savukārt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesas kolēģija var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Satversmes tiesas kompetence izsmeļoši noteikta Satversmes 85. pantā un Satversmes tiesas likuma 16. pantā (Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-25-03 8.1. punktu).
Bauskas novada domes lēmums pieņemts, pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 41. panta 2. punktu, proti, pašvaldības tiesībām izdot iekšējos normatīvos aktus (nolikumus).
Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 3. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes tiesas likuma 16. panta 3. punktā ietvertais termins “normatīvie akti” aptver kā vispārsaistošos (ārējos), tā iekšējos normatīvos aktus (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 1.2. punktu). Vienlaikus Satversmes tiesa arī secinājusi, ka pēc Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās iekšējo normatīvo aktu tiesiskuma izvērtēšana varētu būt Satversmes tiesas kompetencē vienīgi izņēmumu gadījumos, ja pieteikumā ir pamatots, ka ar iekšējo normatīvo aktu tiek aizskartas personas pamattiesības un šo aizskārumu administratīvā procesa ietvaros novērst nav iespējams, turklāt konstitucionālajai sūdzībai jāatbilst arī citām Satversmes tiesas likumā noteiktajām prasībām (sal.: Satversmes tiesas 2. kolēģijas 2009. gada 11. marta lēmuma par atteikšanos ierosināt lietu pēc pieteikuma Nr. 11/2009 3. punkts).
Pieteikumā nav sniegts pamatojums tam, ka Bauskas novada domes lēmuma atbilstības izvērtēšana augstāka juridiska spēka normām būtu Satversmes tiesas kompetencē. Augstākā tiesa ir norādījusi, ka iekšējā normatīvā akta atbilstība ārējam normatīvam aktam netieši var tikt pārbaudīta tiesā administratīvā procesa ietvaros. Proti, pārbaudot administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskumu un noskaidrojot privātpersonas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības, tiesa šaubu gadījumā pārbauda, vai iestādes piemērotā vai administratīvajā tiesas procesā piemērojamā tiesību norma atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016. gada 16. decembra lēmumu Nr. SKA-1554/2016). Pieteikumā nav sniegts pamatojums tam, ka iespējamo pamattiesību aizskārumu administratīvā procesa ietvaros novērst nav iespējams.
Līdz ar to pieteikumā nav sniegts pamatojums tam, ka prasījums vērtēt iekšējā normatīvā akta atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām ir piekritīgs Satversmes tiesai. Tādējādi iesniegtais pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 16. panta prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 1. punktu, Satversmes tiesas 3. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 32/2017).
Lēmums nav pārsūdzams.
Satversmes tiesas 3. kolēģijas priekšsēdētāja S. Osipova
Lēmums PFD formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr._2017_32