Kolēģijas 2017. gada 24. novembra lēmums (pieteikums Nr. 189/2017)
LĒMUMS PAR
ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2017. gada 24. novembrī
Satversmes tiesas 3. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Gunārs Kusiņš, tiesneši Artūrs Kučs un Jānis Neimanis, kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 189/2017),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt 2017. gada 1. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (turpmāk – grozījumi Privatizācijas likumā) 1. pantu un 2017. gada 22. jūnija likumu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (turpmāk – grozījumi Zemes reformas likumā) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. un 105. pantam, kā arī attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža.
2. Grozījumu Privatizācijas likumā 1. pants paredz izteikt likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
“Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma: 1) no 2018. gada 1. janvāra – līdz pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; 2) no 2019. gada 1. janvāra – līdz četriem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; 3) no 2020. gada 1. janvāra – līdz trim procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.”
Savukārt grozījumi Zemes reformas likumā paredz izteikt likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta 2.1 daļas otro teikumu šādā redakcijā:
“Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma: no 2018. gada 1. janvāra – līdz pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; no 2019. gada 1. janvāra – līdz četriem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; no 2020. gada 1. janvāra – līdz trim procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.”
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Satversmes tiesas likuma 18. panta trešā daļa noteic, ka pieteikumu paraksta pieteikuma iesniedzējs. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 23. panta pirmajai daļai pieteikuma iesniedzējs procesuālās darbības Satversmes tiesā var veikt pats vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību.
Pieteikumu ir parakstījis [..]. Pieteikumam ir pievienota (datums) notariāla akta formā izdotas pilnvaras, ar kuru Pieteikuma iesniedzēja pilnvaro [..] pārstāvēt viņas intereses visās tiesu iestādēs sakarā ar viņai piederošā nekustamā īpašuma lietu kārtošanu, pārvaldīšanu un pārzināšanu, izraksta kopija. Minētās pilnvaras izraksta kopijas pareizību kopā ar citu pieteikumam pievienoto dokumentu atvasinājumiem apliecinājis [..].
Ja pieteikumu personas vārdā paraksta tās pilnvarotais pārstāvis, šādam pilnvarojumam jābūt noformētam tādā veidā, lai Satversmes tiesa varētu pārliecināties, ka pilnvarotā persona patiešām ir tiesīga rīkoties personas vārdā. Tomēr no pieteikumam pievienotajiem dokumentiem nav iespējams pārliecināties par to, ka [..] ir tiesības rīkoties Pieteikuma iesniedzējas vārdā. Atbilstoši Notariāta likuma 101. pantam par notariālo aktu grāmatā ierakstīto notariālo aktu zvērināts notārs izdod notariāli apliecinātus notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus. Savukārt pieteikumam ir pievienots nevis zvērināta notāra izdots un apliecināts notariāla akta izraksts vai noraksts, bet gan pilnvarnieka apliecināta izraksta kopija.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta trešajā daļā noteiktajām prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 3. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 189/2017).
Lēmums nav pārsūdzams.
Satversmes tiesas 3. kolēģijas priekšsēdētājs G. Kusiņš
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr._2017_189