Tiesu dialogā – Satversmes tiesas tiesneši un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneši

22.10.2018.

Piektdien, 19. oktobrī, Satversmes tiesas tiesneši un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneši, stiprinot tiesu dialogu, sanāca uz tikšanos Rīgas apgabaltiesā, lai diskutētu par aktuālajiem tiesību jautājumiem, īpašu uzmanību veltot pamattiesību horizontālā efekta doktrīnai. Proti, situācijām, kurās tiesas spriešanas procesā tiesnesim nākas vērtēt un “svērt” divu vai vairāku personas pamattiesību “sadursmes”.

Tikšanos atklāja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone, kura izteica gandarījumu, ka Satversmes tiesa atsaukusies Rīgas apgabaltiesas aicinājumam uzsākt neformālu tiesu dialogu ar apelācijas tiesu tiesnešiem, lai sniegtu savu ieguldījumu tiesiskās telpas sakārtošanā Latvijā un veicinātu arī formālo dialogu starp tiesām.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele savā uzrunā definēja tiesu dialoga konceptu un norādīja uz tā vēsturiskajiem aizsākumiem Eiropā. Šāds neformāls tiesu dialogs papildina procesuālo dialogu ar tiesu nolēmumu starpniecību, kad lietu izskatīšana notiek nākamā līmeņa tiesā. Viņa uzsvēra, ka ieinteresētība neformālā tiesu dialogā ir abpusēja, tas jāveido  sistēmiski, ievērojot tiesu neatkarību.

Pirmās darba sesijas ietvaros Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš un Satversmes tiesas tiesnese Daiga Rezevska sniedza ieskatu vairākās Satversmes tiesā izskatītajās lietās, kurās Satversmes tiesa vērtējusi divu vai vairāku personas pamattiesību “sadursmes”. Aplūkojot šādas Satversmes tiesā izskatītās lietās: par atbildētāja adresi civilprocesā (lietas Nr. 2017-30-01), par uzturlīdzekļu nemaksātājiem (lietas Nr. 2015-18-01, par labticīgā ieguvēja aizsardzību (lietas Nr. 2016-07-01) un par OCTA (lietas Nr. 2017-21-01). Šīs darba sesijas noslēgumā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele sniedza arī vispārēju ieskatu šādu situāciju teorētiskajos aspektos.

Otrajā darba sesijā tiesneši dalījās pieredzē un apsprieda vairākus aktuālus tiesību jautājumus, kas saistīti gan ar tiesas spriešanas metodoloģiju, gan konkrētu tiesu judikatūru lietās, kas saistītas, piemēram, ar piespiedu zemes nomu un bērna pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanu pārrobežu strīdos. Diskusiju laikā Satversmes tiesas tiesneši uzsvēra, ka ikvienam tiesnesim konkrētās izskatāmās lietas ietvaros ir jāpārliecinās par piemērotās vai piemērojamās normas satversmību. Turklāt, ja ir pamats uzskatīt, ka piemērotā vai piemērojamā norma neatbilst Satversmei, tiesām ar pieteikumu ir jāvēršas Satversmes tiesā.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele tikšanās noslēgumā teica, ka tiesu dialoga veicināšana ir Latvijas valsts interesēs. Šādas kopīgas diskusijas tiesnešu starpā palīdz veidot vienotu izpratni par šā brīža tiesisko sistēmu Latvijā un Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts esību Eiropas tiesību telpā.

Savukārt Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone noslēgumā izteica cerību, ka diskusijas dalībnieki ir vienisprātis: neformālais tiesu dialogs ir jāturpina ne tikai tādēļ, lai Satversmes tiesā ienāktu vairāk pieteikumu no vispārējās jurisdikcijas tiesām, bet arī, lai šādā veidā veicinātu sabiedrības uzticību tiesu varai.

Tikšanās norisei ar videokonferences starpniecību sekoja arī Kurzemes, Vidzemes un Zemgales apgabaltiesu tiesneši. Apgabaltiesu tiesnešiem būs iespēja attālināti pieslēgties arī nākamajam tiesu dialogam, kas norisināsies šā gada 30. novembrī, kad Satversmes tiesas tiesneši tiksies ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnešiem.