Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš diskusijā par Latvijas tiesu varai aktuālajiem jautājumiem runā par Satversmes prasībām tiesnesim
Šodien, 22. februārī, Rīgas pilī Valsts prezidents Raimonds Vējonis atklāja diskusiju ciklu “Tiesu varas aktuālie jautājumi: iespējas un izaicinājumi”. Pirmās diskusijas centrā bija tiesnešu profesija, tās standarti, vajadzīgās prasmes un sadarbība ar dažādām sabiedrības grupām. Diskusijas ietvaros Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš sniedza priekšlasījumu, akcentējot tiesu varas komunikācijas jautājumus un pievēršot uzmanību tiesu varas neatkarības aspektiem.
Priekšlasījumā Aldis Laviņš atgādināja, ka pienākums tiesu varai komunicēt ar sabiedrību izriet no Satversmes. Viņš norādīja, ka mūsu valsts konstitucionālo pamatu ietvaros, tiesu varai uz žurnālistu būtu jāraugās kā uz “informācijas pastnieku”, kurš ir jārespektē. Vienlaikus viņš norādīja, ka noteikti ir jāatrod sabalansēta pieeja informācijas sniegšanā, ņemot vērā situācijas, ka informācija nevar tikt sniegta leģitīmu iemeslu dēļ.
“Tiesas ir neatkarīgas, bet tās nav neatkarīgas tādā izpratnē, ka tās varētu funkcionēt ārpus konstitucionālā ietvara. Neatkarība mums ir domāta, lai īstenotu savas funkcijas, proti, spriestu tiesu un piemērotu tiesības,” norādīja Aldis Laviņš.
Runājot par tiesneša profesionālo standartu, viņš atgādināja, ka Rietumu (kontinentālās Eiropas) tiesību lokā tiesības piemērojamas pēc noteiktas metodoloģijas. Sabiedrība no tiesas sprieduma var pārliecināties, vai tiesnesis konkrētajā lietā argumentējis un piemērojis tās tiesību normas piemērošanas metodes, kādas ir atzītas Rietumu tiesību lokā. Viņš vērsa uzmanību, ka Satversmes tiesa vairākkārt savos spriedumos ir norādījusi, ka tiesību piemērošanas procesā tiesnešiem ir pienākums konkretizēt tiesiskās sekas un izvēlēties tās tiesiskās sekas, kas sasniedz tiesību mērķi – taisnīgumu. Ja tiesību norma liedz sasniegt taisnīgumu, tad tiesnešiem ir jāvēršas ar pieteikumu Satversmes tiesā.
Priekšlasījuma kopsavilkumā Aldis Laviņš vērsa uzmanību uz četrām būtiskām tēzēm, proti, tiesnesis ir valsts amatpersona, kas atrodas valsts dienestā, un sabiedrība var prasīt informāciju tiesneša rīcību; Satversme prasa, lai tiesnesis likuma tekstā spēj atpazīt demokrātiskas un tiesiskas valsts aizsargātus principus un vērtības; tiesnesim uz cilvēku ir jāraugās ar pazemīgu skatienu, savukārt uz likumu caur Satversmes augstajiem tiesiskuma standartiem; tiesiskuma līmenis valstī ir atkarīgs citastarp no tiesneša profesionalitātes un personības brieduma.