Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova uzsver nepieciešamību veidot iekļaujošu sabiedrību
Pirmdien, 23. novembrī, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova sniedza interviju Latvijas Radio 1 (LR1) raidījumā “Krustpunktā”, kurā runāja par diviem informatīvajā telpā plaši apspriestiem Satversmes tiesas spriedumiem (lietā Nr. 2019-33-01 un lietā Nr. 2019- 29-01), tiesas neatkarību, kā arī par ievērojamo pieteikumu un lietu skaita pieaugumu, un citām tiesas aktualitātēm.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja atbildēja uz jautājumiem sakarā ar tiesas spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 par atvaļinājumu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu. “Satversmes priekšā ikviens ir vienlīdzīgs, ikvienam ir tiesības uz privāto dzīvi. Valsts nedrīkst iejaukties personas privātajā dzīvē. Tajā pašā laikā, kad ir izveidojusies ģimene, Satversme pieprasa valstij aizsargāt šo ģimeni,” uzsvēra Sanita Osipova.
“Likumdevējam ir jārisina problēmas, ar kurām sabiedrība saskaras, jāveido harmoniska sabiedrība un atbalsta sistēma, kurā ikviens jūtas iekļauts un aizsargāts,” pauda Sanita Osipova. Viņa uzsvēra, ka modernā tiesiskā valstī, aizsargājot minoritāšu tiesības, jāievēro gan nacionālie, gan starptautiskie standarti.
Runājot par spriedumu lietā Nr. 2019-29-01 par 2019. gada valsts budžetā noteikto finansējuma apjomu studijām valsts augstskolās, tiesas priekšsēdētāja atzina, ka likumdevēja prakse likumos ierakstīt apsolītus iekšzemes kopproduktam piesaistītus finansējuma apjomus neatbilst Satversmē nostiprinātajam valsts varas dalīšanas principam. Tieši izpildvarai ir atbildība sastādīt jēgpilnu un ilgtspējīgu valsts budžetu, kas balstās uz valstī pieejamajiem resursiem. Tas attiecas arī uz augstskolu finansēšanu. Par nepildītiem solījumiem ir jāuzņemas politiska atbildība, pauda Sanita Osipova.
Jautāta, kas ir Satversmes tiesas politiskās neatkarības garants, tiesas priekšsēdētāja vērsa uzmanību uz gudri veidoto Satversmes tiesas tiesnešu amata kandidātu atlases procesu un amatā apstiprināšanas kārtību. Šie mehānismi radīti, lai nepieļautu politiski ieliktu kandidātu apstiprināšanu šajā amatā. Turklāt caurspīdīgumu Satversmes tiesas tiesnešu atlases procesā palīdz nodrošināt arī plašsaziņas līdzekļu uzmanība.
Citastarp Sanita Osipova norādīja, ka dialogā ar Valsts prezidentu un tieslietu ministru ir aktualizēta nepieciešamība izveidot institūciju, kas sekotu Satversmes tiesas nolēmumu izpildes kvalitātei un termiņiem. Sanita Osipova atzīmēja, ka tieslietu ministrs ir paudis publisku atbalstu izveidot Tieslietu ministrijas pārvaldē esošu struktūru, kas uzņemtos Satversmes tiesas nolēmumu izpildes koordinēšanu.
Sarunas nobeigumā Sanita Osipova informēja, ka, salīdzinot ar citiem gadiem, šogad vērojams liels iesniegto pieteikumu un ierosināto lietu pieaugums. Līdz šim tiesā saņemti 232 pieteikumi, ierosinātas 62 lietas un pasludināti 23 spriedumi, kas jau šobrīd pārsniedz pagājušo gadu rādītājus. Pirmās lietas, kas ierosinātas par administratīvi teritoriālo reformu, tiesa lūkos apvienot. Satversmes tiesa tās skatīs publiskā procesā 2021. gada sākumā. Tiesa nolēmusi pirmās lietas izskatīt, pirms Centrālā vēlēšanu komisija ir sākusi darbu pie pašvaldību vēlēšanu izsludināšanas.
Intervijas audio ieraksts pieejams šeit.