Satversmes tiesa vēršas Eiropas Savienības Tiesā saistībā ar privāto augstskolu uzņēmējdarbības brīvību un aptur tiesvedību lietā
Satversmes tiesa 2019. gada 11. jūnijā taisīja spriedumu lietā Nr. 2019-12-01 “Par Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešā teikuma, 56. panta trešās daļas un pārejas noteikumu 49. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 105. un 112. pantam”. Šajā spriedumā tiesa nolēma sadalīt lietu un daļā “Par Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešā teikuma, 56. panta trešās daļas un pārejas noteikumu 49. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam” izveidot jaunu lietu Nr. 2020-33-01, atsākt izskatīšanu pēc būtības un apsvērt jautājumu par nepieciešamību vērsties Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Satversmes tiesa 2020. gada 14. jūlijā izskatāmajā lietā ir pieņēmusi lēmumu par jautājumu uzdošanu EST prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai.
Satversmes tiesa konstatēja, ka Satversmes 105. pants ir konkretizējams kopsakarā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantā ietverto uzņēmējdarbības brīvību. Tādēļ izskatāmajā lietā ir nepieciešams noskaidrot Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. panta saturu.
Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. panta pirmā daļa noteic, ka EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par līgumu interpretāciju, kā arī Eiropas Savienības iestāžu vai struktūru tiesību aktu spēkā esamību un interpretāciju. Atbilstoši šā panta otrajai un trešajai daļai arī Satversmes tiesai ir tiesības, bet atsevišķos gadījumos – pienākums vērsties EST.
Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa ir konstatējusi nepieciešamību uzdot EST jautājumus prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai par Līguma par Eiropas Savienības darbību normu interpretāciju. Satversmes tiesa nolēma uzdot EST šādus jautājumus:
- Vai tāds tiesiskais regulējums, kas apstrīdēts pamatlietā, ierobežo Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantā noteikto brīvību veikt uzņēmējdarbību vai – alternatīvi – 56. pantā paredzēto pakalpojumu sniegšanas brīvību, kā arī darījumdarbības brīvību, kas ir aizsargāta ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pantu?
- Kādi apsvērumi būtu ņemami vērā, izvērtējot šāda tiesiskā regulējuma attaisnojamību, atbilstību un samērīgumu ar tā leģitīmo mērķi – valsts valodas kā nacionālās identitātes izpausmes aizsardzību?
Satversmes tiesa lēma apturēt tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stājas spēkā EST nolēmums.
Lēmuma teksts ir pieejams šeit.
Relīze PDF formātā ir pieejama šeit.
Saistītā lieta: 2020-33-01