Satversmes tiesa otro reizi pieņem lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai

04.06.2019.

2019. gada 4. jūnijā Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST) prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā Nr. 2018‑18‑01 “Par Ceļu satiksmes likuma 14.1panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”.

Satversmes tiesa konstatēja, ka lietā pastāv šaubas par to, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Regula 2016/679) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra direktīvas 2003/98EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvu 2013/37/ES (grozītā direktīva turpmāk – Direktīva 2003/98/EK) normas aizliedz dalībvalstīm savos normatīvajos aktos noteikt informācijai par transportlīdzekļu vadītājiem reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem vispārpieejamas informācijas statusu, tā pieļaujot attiecīgo personas datu apstrādi izpaušanas veidā, un nodot šos personas datus atkalizmantošanai.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. panta pirmā daļa noteic, ka EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par līgumu interpretāciju, kā arī Eiropas Savienības iestāžu vai struktūru tiesību aktu spēkā esamību un interpretāciju. Atbilstoši šā panta otrajai un trešajai daļai arī Satversmes tiesai ir tiesības, bet atsevišķos gadījumos – pienākums vērsties EST.

Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa ir konstatējusi nepieciešamību uzdot EST jautājumus prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai par Regulas 679/2016 un Direktīvas 2003/98/EK normu un Eiropas Savienības tiesību pārākuma un tiesiskās drošības principu interpretāciju. Satversmes tiesa nolēma uzdot EST šādus jautājumus:

1. Vai Regulas 2016/679 pantā lietotais jēdziens “personas datu apstrāde par sodāmību un pārkāpumiem vai ar tiem saistītiem drošības pasākumiem” ir interpretējams tādējādi, ka tas attiecas uz apstrīdētajā normā paredzēto informācijas par transportlīdzekļu vadītājiem reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem apstrādi?

2. Neatkarīgi no atbildes uz pirmo jautājumu – vai Regulas 2016/679 normas, īpaši 5. panta 1. punkta “f” apakšpunktā nostiprinātais princips “integritāte un konfidencialitāte”, ir interpretējams tādējādi, ka tas aizliedz dalībvalstīm noteikt vispārpieejamas informācijas statusu informācijai par transportlīdzekļu vadītājiem reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem un pieļaut attiecīgo datu apstrādi izpaušanas veidā?

3. Vai Regulas 2016/679 ievada 50. un 154. apsvērums, 5. panta 1. punkta “b” apakšpunkts un 10. pants, kā arī Direktīvas 2003/98/EK 1. panta 2. punkta “cc” apakšpunkts būtu interpretējami tādējādi, ka tie aizliedz tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas pieļauj informācijas par transportlīdzekļu vadītājiem reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem nodošanu atkalizmantošanai?

4. Ja atbilde uz kādu no iepriekšējiem jautājumiem ir apstiprinoša – vai Eiropas Savienības tiesību pārākuma un tiesiskās drošības princips būtu interpretējami tādējādi, lai varētu pieļaut apstrīdētās normas piemērošanu un tās tiesisko seku saglabāšanu uz laiku līdz brīdim, kad stājas spēkā Satversmes tiesas galīgais nolēmums?

Satversmes tiesa lēma apturēt tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stājas spēkā EST nolēmums.

Lēmuma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā: http://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2018/08/2018-18-01_Lemums-par-jautajumiem-EST-1.pdf#search=2018-18-01 


Relīze PDF formātā: 2018-18-01_PR_par_lemumu_EST

Saistītā lieta: 2018-18-01