Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību vēl vienā lietā par valsts amatpersonas statusa noteikšanu maksātnespējas procesa administratoriem
2016. gada 24. maijā Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-24-01 „Par 2014. gada 30. oktobra likuma „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam”.
Apstrīdētais likums
2014. gada 30. oktobra likums „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” paredz papildināt likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta pirmajā daļā noteikto valsts amatpersonu uzskaitījumu ar jaunu 26. punktu „maksātnespējas administrators”. Šie grozījumi ir stājušies spēkā 2016. gada 1. janvārī.
Augstāka juridiskā spēka normas
Satversmes 1. pants: „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”
Satversmes 106. panta pirmais teikums: „Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.”
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc Elīnas Dupates konstitucionālās sūdzības. Sūdzības iesniedzēja maksātnespējas procesa administratora amata pienākumu pildīšanu savieno ar citiem amata pienākumiem, proti, viņa ir sertificēta nodokļu (finanšu) konsultante, kapitālsabiedrības valdes locekle un konsultante grāmatvedības jomā, kā arī mantiskā ieguldījuma vērtētāja. Sūdzības iesniedzēja pauda uzskatu, ka ar apstrīdēto likumu noteiktais valsts amatpersonas statuss viņai liedz turpmāk darboties gan kā maksātnespējas procesa administratorei, gan saglabāt esošās nodarbošanās citās jomās (nodokļu konsultācijas, mantiskā ieguldījuma novērtēšana, darbība komercsabiedrības valdē). Tas ierobežojot viņai Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu un neatbilstot tiesiskās paļāvības principam.
Tiesas secinājumi un lēmums
Satversmes tiesā iepriekš lēmumā par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-04-01[1] jau atzina, ka apstrīdētais likums neierobežo personas tiesības saglabāt esošo nodarbošanos, proti, darboties kā nodokļu (finanšu) konsultantam vai ieņemt amatu kapitālsabiedrības valdē. Tādēļ Satversmes tiesa atzina, ka tai nav nepieciešams no jauna pārbaudīt, vai apstrīdētais likums administratoriem, kuri vienlaikus ir arī nodokļu (finanšu) konsultanti vai kapitālsabiedrībās ieņem valdes locekļa amatu, ierobežo Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietvertās pamattiesības saglabāt esošo nodarbošanos [5.2].
Tāpat Satversmes tiesa atzina, ka no valsts amatpersonas statusa neizriet tādi valsts amatpersonai saistoši ierobežojumi, aizliegumi vai pienākumi, kas neļautu vai traucētu sūdzības iesniedzējai vienlaikus darboties gan kā administratorei, gan mantiskā ieguldījuma vērtētājai [5.3].
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētais likums neierobežo sūdzības iesniedzējas tiesības saglabāt esošo nodarbošanos [5.3]. Tā kā sūdzības iesniedzējai Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības saglabāt esošo nodarbošanos ar apstrīdēto likumu netiek ierobežotas, tā atbilstību no Satversmes 1. panta izrietošajam tiesiskās paļāvības principam vērtēt nav iespējams. [6]
Tādējādi Satversmes tiesa atzina, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama.
Satversmes tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams. Lēmums ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2015/12/2015-24-01_Lemums_izbeigsana.pdf
[1] Lieta “Par 2014. gada 25. septembra likuma „Grozījumi Maksātnespējas likumā” 2. panta un 2014. gada 30. oktobra likuma „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam”, lēmums par tiesvedības izbeigšanu pieņemts 2016.gada 22. februārī.
Relīze PDF formātā: 2015-24-01_PR_par izbeigsanu
Saistītā lieta: 2015-24-01