Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par normu, kas nosaka pamatu zvērināta advokāta izslēgšanai no zvērinātu advokātu skaita
Satversmes tiesa 2023. gada 30. maijā pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā, kurā apstrīdēta norma, kas nosaka pamatu zvērināta advokāta izslēgšanai no zvērinātu advokātu skaita, saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 3. punktu pieteikuma iesniegšanas termiņa nokavējuma dēļ.
Lieta Satversmes tiesā tika ierosināta pēc advokatūrai piederīgas personas iesniegtas konstitucionālās sūdzības par Latvijas Republikas Advokatūras likuma 16. panta 3. punkta neatbilstību Satversmes 106. panta pirmajam teikumam. Apstrīdētā norma noteic, ka no zvērinātu advokātu skaita izslēdz personas, pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
Jau pirms vairākiem gadiem attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju ir stājies spēkā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, kas atbilstoši apstrīdētajai normai ir pamats pieteikuma iesniedzējas izslēgšanai no zvērinātu advokātu skaita. Taču Latvijas Zvērinātu advokātu padome attiecīgu lēmumu līdz Satversmes tiesas lietas izskatīšanas laikam vēl nebija pieņēmusi. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma ierobežojot tās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un tās pamattiesību aizskārums esot sagaidāms nākotnē, proti, radīšoties brīdī, kad Zvērinātu advokātu padome pieņems attiecīgu lēmumu.
Satversmes tiesa secināja, ka Advokatūras likuma 16. pantā ir noteikti tādi tiesiskie pamati, kuru iestāšanās gadījumā vēlāk pieņemtais Zvērinātu advokātu padomes lēmums par personas izslēgšanu no advokātu skaita nerada tiesisku ietekmi uz personas tiesībām uz nodarbošanos, jo šāda ietekme jau ir radusies līdz ar Advokatūras likuma 16. pantā norādītā tiesiskā pamata iestāšanos. Atbilstoši Advokatūras likuma 16. panta 4. punktam no zvērinātu advokātu skaita izslēdz personas, kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Šāda situācija ir konstatējama apstrīdētās normas gadījumā.
Pēc Satversmes tiesas ieskata, nav iespējams atzīt, ka laika posmā starp nolēmumu un Zvērinātu advokātu padomes lēmumu par personas izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita persona vēl saglabātu tiesības uz darbošanos zvērināta advokāta statusā. Šāds secinājums novestu pie tiesību sistēmai neatbilstoša rezultāta. Būtībā šādos gadījumos Zvērinātu advokātu padome lēmumu par personas izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita pieņem ar mērķi izdarīt izmaiņas zvērinātu advokātu sarakstā un informēt par to sabiedrību. Tādā gadījumā, ja padome vēl nav pieņēmusi lēmumu par personas izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita, tiesisks šķērslis būt par zvērinātu advokātu šai personai ir radies jau brīdī, kad stājās spēkā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata.
Tātad konkrētajā lietā apstāklis, kas saskaņā ar likumdevēja izšķiršanos nav savienojams ar zvērināta advokāta statusa būtību, ir iestājies jau pirms Zvērinātu advokātu padomes lēmuma pieņemšanas. Satversmes tiesa secināja, ka šajā gadījumā nevis padomes lēmums, bet gan apstrīdētajā normā norādītā tiesiskā pamata iestāšanās ir šķērslis, kas liedz personai darboties zvērināta advokāta statusā.
Turklāt jāuzsver tas, ka šajā konkrētajā gadījumā Satversmes tiesa ņēma vērā arī advokāta institūta nozīmi un advokatūras neatkarību, kas savukārt nozīmē to, ka ikvienai pie zvērinātu advokātu saimes piederīgai personai pašai ir jāievēro tiesību normas. Ja zvērināts advokāts nonāk tādā tiesiskajā situācijā, kad tas vairs neatbilst likumā noteiktajām amata prasībām, tad viņa visupirmais pienākums ir pašam apzināties, ka šī situācija rada konkrētas tiesiskās sekas, un nekavējoties par attiecīgajiem apstākļiem informēt atbilstošo institūciju, proti, Zvērinātu advokātu padomi.
Satversmes tiesa secināja, ka konkrētajā lietā personas pamattiesību aizskārums ir jau radies, nevis tikai nākotnē sagaidāms, jo personas tiesības uz nodarbošanos aizskar nevis nākotnē sagaidāmais Zvērinātu advokātu padomes lēmums, bet jau iepriekš pieņemtais lēmums, ar kuru kriminālprocess pret personu izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Tādēļ sešus mēnešus ilgais konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņš bija skaitāms no lēmuma spēkā stāšanās brīža.
Satversmes tiesa konstatēja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju ir stājies spēkā jau pirms vairākiem gadiem. Līdz ar to pieteikuma iesniedzēja nebija ievērojusi Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtajā daļā noteikto termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai un tiesvedība lietā tika izbeigta.
Lēmums par tiesvedības izbeigšanu pieejams šeit.
Saistītā lieta: 2022-19-01