Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par normu, kas liedz tiesības uz vecuma pensiju personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā
Satversmes tiesa 2023. gada 7. novembrī pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā, kurā apstrīdēta norma, kas liedz tiesības uz vecuma pensiju personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta pensijas pieprasīšanas brīdī nav Latvijas teritorijā.
Lieta Nr. 2023-12-01 “Par likuma “Par valsts pensijām” 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam” Satversmes tiesā ierosināta pēc Senāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā kasācijas kārtībā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc personas pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par vecuma pensijas piešķiršanu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atteikusi konkrētajai personai pensijas piešķiršanu, jo konstatējusi, ka viņa nedzīvo Latvijā un tādēļ neatbilst visiem apstrīdētajā normā ietvertajiem nosacījumiem, lai piešķirtu valsts vecuma pensiju.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā paredz valsts vecuma pensijas piešķiršanu tikai Latvijas teritorijā dzīvojošai personai, neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam. Pieteikuma iesniedzēja ieskatā likumdevējs neesot izpildījis tam no Satversmes 109. panta izrietošo pozitīvo pienākumu gādāt par personas tiesību uz sociālo nodrošinājumu vecuma gadījumā īstenošanu, jo, pieņemot apstrīdēto normu, nav ievērojis tiesiskās vienlīdzības principu. Apstrīdētā norma paredzot atšķirīgu attieksmi pret personām atkarībā no brīža, kad persona ir izbraukusi uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs – pirms vai pēc Latvijas pensijas pieprasīšanas un piešķiršanas. Turklāt ar apstrīdēto normu noteiktajai atšķirīgajai attieksmei neesot leģitīma mērķa un tā neatbilstot samērīguma principam.
Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs ar 2023. gada 15. jūnija grozījumiem papildinājis likuma „Par valsts pensijām” 3. pantu ar ceturto daļu, kas paredz, ka personai, kura pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas un kurai nav tiesību uz pensiju atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam, ir tiesības uz vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju, ja saskaņā ar šo likumu ir uzkrāts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs.
Satversmes tiesa atzina, ka ar šiem grozījumiem likumdevējs pēc būtības ir mainījis šā panta pirmās daļas pirmajā teikumā ietverto regulējumu attiecībā uz to personu loku, kurām ir tiesības uz valsts vecuma pensiju. Tādējādi uz personām, kurām līdz šim tiesības uz valsts vecuma pensiju bija liegtas tikai tādēļ vien, ka pensijas pieprasīšanas brīdī tās dzīvoja ārpus Latvijas teritorijas, likuma „Par valsts pensijām” 3. panta pirmās daļas pirmajā teikumā ietvertais nosacījums vairs nav attiecināms.
Vienlaikus Satversmes tiesa atzina, ka ar likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 81. punkta otro teikumu Saeima ir novērsusi tiesību aizskāruma rezultātā radušās nelabvēlīgās sekas personai, kuras pieteikums par labvēlīga administratīva akta izdošanu par vecuma pensijas piešķiršanu ir Senāta izskatīšanā, kā arī citām personām, kuras uzsākušas savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu no noteikta brīža pagātnē nav nepieciešama. Turklāt, pamatojoties uz 2023. gada 15. jūnija grozījumiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieņēmusi lēmumu, ar kuru personai, kuras pieteikums par labvēlīga administratīva akta izdošanu par vecuma pensijas piešķiršanu ir Senāta izskatīšanā, ir piešķirta vecuma pensija. Tā rezultātā gan konkrētā persona, gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra uzskata, ka tiesiskais strīds, par kuru bija iesniegts pieteikums, ir atrisināts un ir pamats izbeigt tiesvedību administratīvajā lietā. Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa secināja, ka nepastāv tādi apstākļi, kuru dēļ tiesvedība izskatāmajā lietā būtu turpināma.
Lēmums par tiesvedības izbeigšanu.
Saistītā lieta: 2023-12-01