Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par Izglītības likuma normu
2012. gada 12. februārī Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-11-01 „Par Izglītības likuma 50. panta 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. pantam”.
Apstrīdētā norma
Izglītības likuma 50. panta 1. punkts pieteikuma iesniegšanas brīdī noteica, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par tīšu noziegumu un nav reabilitēta.
Augstāka juridiskā spēka norma
Satversmes 106. pants: „Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu.”
Lietas fakti
Pieteikuma iesniedzējs Leons Cēbergs, pamatojoties uz apstrīdēto normu, savulaik tika atbrīvots no direktora amata izglītības iestādē. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar viņa tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un ir nesamērīga, apstrīdētās normas tvērums esot pārlieku plašs, jo aptver pilnīgi visus tīšus noziegumus, kā, piemēram, pieteikuma iesniedzēja gadījumā – nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā amatpersonas ienākumu deklarācijā.
Saeima – informē, ka 2012. gada 5. jūlija ārkārtas sēdē ir pieņēmusi likumu „Grozījumi Izglītības likumā”, izsakot apstrīdēto normu jaunā redakcijā. Normas jaunā redakcija paredz, ka par pedagogu nedrīkst strādāt „persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Ministru kabineta noteikta institūcija, izvērtējusi, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, ir atļāvusi strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šādai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm”.
Saeima uzskata, ka šie grozījumi novērš pieteikuma iesniedzēja minētos regulējuma trūkumus, kas varētu liecināt par apstrīdētās normas neatbilstību Satversmes 106. pantam. Pieteikuma iesniedzējs pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem paudis gandarījumu par to, ka Saeima un pieaicinātās personas atzinušas apstrīdētās normas neatbilstību Satversmes 106. pantam un „Saeima ir labojusi apstrīdēto normu”.
Tiesas secinājumi un lēmums
Satversmes tiesa atzina, ka Saeima ir novērsusi apstākļus, kas bija par pamatu pieteikuma iesniegšanai Satversmes tiesā.
Līdz ar to Satversmes tiesa izbeidza tiesvedību lietā Nr. 2012-11-01 „Par Izglītības likuma 50. panta 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. pantam”.
Satversmes tiesa gan vērsa Saeimas un Ministru kabineta uzmanību uz to, ka apstrīdētā norma ir grozīta, taču joprojām nav izveidots personas tiesību nodrošināšanas mehānisms, proti, Ministru kabinets nav noteicis nedz institūciju, kas izvērtēs, nedz arī kārtību, kādā tiks izvērtēts, vai persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, drīkst strādāt par pedagogu un vai tas nekaitēs izglītojamo interesēm. Šāda situācija var radīt personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu. [11]
Satversmes tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams. Lēmums ir pieejams Satversmes tiesas mājas lapā.
Relīze PDF formātā: 2012-11-01_PR par izbeigšanu
Saistītā lieta: 2012-11-01