Satversmes tiesa ierosina vēl vienu lietu saistībā ar Latvijas – Krievijas robežlīgumu
Šodien, 17. jūlijā, Satversmes tiesas 2. kolēģija ierosināja lietu “Par likuma “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 3. pantam un likuma “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” 1. panta vārdu “ievērojot Eiropas drošības un sadarbības organizācijas pieņemto robežu nemainības principu” atbilstību Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” preambulai un 9. punktam”.
Satversmes 3. pants noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” (turpmāk – Deklarācija) preambulā noteikts, ka neatkarīga Latvijas valsts tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī, tā okupēta 1940. gada 17. jūnijā un neatkarība atjaunota 1990. gada 4. maijā. Deklarācijas 9. punkts noteic, ka pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikas attiecības ar PSRS veido saskaņā ar joprojām spēkā esošo 1920. gada 11. augusta miera līgumu starp Latviju un Krieviju.
Lieta ierosināta pēc divdesmit viena 9. Saeimas deputātu pieteikuma, kas tiesā iesniegts šā gada 4. jūlijā. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka, lai arī Satversmes tiesā ir ierosināta lieta par Latvijas – Krievijas robežlīguma (turpmāk – Robežlīgums) atbilstību Satversmes 3. pantam, tomēr likums, ar kuru Robežlīgums tika apstiprināts Saeimā (turpmāk – Likums), līdz šim netika apstrīdēts. Robežlīgums un Likums esot savstarpēji cieši saistīti un tādēļ tie jāvērtē kopā.
Pieteikuma iesniedzēji arī uzskata, ka Likumā ietvertā atsauce uz EDSO pieņemto robežu nemainības principu ir pretrunā ar Deklarāciju. Robežu negrozāmības princips neesot atraujams no tēzes, ka neviena okupācija vai teritorijas iegūšana, pārkāpjot starptautiskās tiesības, netiks atzīta kā likumīga. Ietverot minēto principu Likumā, Saeima esot pievienojusies Krievijas oficiālajai šā principa interpretācijai, apšaubot Latvijai valsts nepārtrauktības doktrīnu. Robežu negrozāmības princips neliedz Latvijai atgūt visu tās teritoriju, kāda tā bija 1940. gadā, uzskata pieteikuma iesniedzēji.
Saeima ir uzaicināta līdz šā gada 10. augustam sniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Relīze PDF formātā: 2007-14-01_PR_par_ierosinasanu
Saistītā lieta: 2007-14-01