Satversmes tiesa ierosina lietu par soda noteikšanas pamatprincipiem
2012. gada 16. janvārī Satversmes tiesas 1. kolēģija ir ierosinājusi ietu „Par likuma „Par akcīzes nodokli” 33. panta piektās un septītās daļas vārdu „un soda naudu saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Septītā protokola 4. pantam”.
Apstrīdētā normas daļa (izceltā rakstā)
Likuma „Par akcīzes nodokli” 33. panta piektās daļas pirmais teikums noteic, ka akcīzes preču konfiskācija par šā likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumiem vai citu normatīvo aktu piemērošana attiecībā uz pārkāpumiem akcīzes preču apritē neatbrīvo konkrēto personu no saistībām samaksāt nodokli saskaņā ar šo likumu un soda naudu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Savukārt 33. panta piektās daļas otrais teikums nosaka konfiscēto akcīzes preču daudzumus, kuriem Valsts ieņēmumu dienests neaprēķina nodokli un soda naudu.
Likuma „Par akcīzes nodokli” 33. panta septītā daļa noteic, ja persona veic jebkuras darbības ar akcīzes precēm, neievērojot šā likuma noteikumus (tajā skaitā veic akcīzes preču nedeklarētu vai citādu ievešanu valstī, neievērojot normatīvajos aktos noteikto ievešanas kārtību vai neizpildot attiecīgās muitas procedūras, veic akcīzes preču nereģistrētu vai citādu ražošanu, neievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā atļauts ražot akcīzes preces, veic jebkuras citas darbības ar akcīzes precēm, par kurām nav samaksāts nodoklis vai nav iesniegts šajā likumā noteiktais nodrošinājums vai kuras nav marķētas ar akcīzes nodokļa markām saskaņā ar šo likumu), Valsts ieņēmumu dienests bezstrīda kārtībā piedzen valsts budžetā atbilstoši šajā likumā noteiktajām nodokļa likmēm nesamaksātās nodokļa summas un soda naudu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.
Lietas fakti
Latvijas Republikas Administratīvās rajona tiesas tiesvedībā atrodas lieta, kuras ietvaros fiziskā persona ir apstrīdējusi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru personai uzrēķināts akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem, soda nauda un nokavējuma nauda.
Pirms tam persona tika saukta pie administratīvās atbildības par tabakas izstrādājumu kontrabandu, par ko viņai tika noteikts naudas sods Ls 70 apmērā un konfiscēti tabakas izstrādājumi. Fiziskā persona vērsusies Administratīvajā rajona tiesā, jo uzskata, ka par vienu un to pašu pārkāpumu ir sodīta divreiz.
Pieteikuma iesniedzēja – Administratīvā rajona tiesa – uzskata, ka Latvijas Republikas tiesību normās paredzētajai nodokļu soda naudai ir krimināltiesisks raksturs. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izpratnē par krimināllietu varot atzīt arī tādas lietas, kas attiecīgajā valstī netiek uzskatītas par krimināllietām.
Konfiskācijas piemērošana administratīvā pārkāpuma lietā un nodokļu soda naudas noteikšana esot atzīstama par sodīšanu krimināllietā. Līdz ar to tiesa secina, ka apstrīdētā norma paredz personas krimināltiesisku sodīšanu divas reizes.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Administratīvā rajona tiesa lūdz Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdēto normu vārdus „un soda naudu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” atbilstību Satversmes 92. panta otrajam teikumam[1] un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Septītā protokola 4. pantam[2].
Tiesas procedūra
Saeima ir uzaicināta līdz 2012. gada 16. martam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2012. gada 16. jūnijs.
——————-
[1] Satversmes 92. pants: „Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.”
[2] Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Septītā protokola 4. pants: „1. Nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt kriminālprocesā tās pašas valsts jurisdikcijā par noziegumu, par kuru viņš jau ir ticis galīgi attaisnots vai notiesāts saskaņā ar šīs valsts likumu un soda izciešanas noteikumiem.
2 Iepriekšējā apakšpunkta nosacījumi neietekmē atkārtotu lietas ierosināšanu saskaņā ar attiecīgās valsts likumu un soda izciešanas noteikumiem, ja ir pierādījumi par jauniem vai no jauna atklātiem apstākļiem, vai ja iepriekšējā procesā ir pieļautas būtiskas kļūdas, kas varēja ietekmēt lietas iznākumu.
3. Nevar būt atkāpes no šī panta saskaņā ar Konvencijas 15. pantu.”
Relīze PDF formātā: 2012-02-01 PR par ierosināšanu
Saistītā lieta: 2012-02-01