Satversmes tiesa ierosina lietu par likuma normu, kas nosaka, ar kuru brīdi personai pienākas kompensācija īpašuma izmantošanas aprobežojuma gadījumā
2011. gada 4. novembrī Satversmes tiesas 1. kolēģija ir ierosinājusi ietu „Par likuma „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” 6. panta otrās daļas 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam¨.
Apstrīdētā norma
Likuma „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” 6. panta otrās daļas 4. punktā ir noteikts:
„Atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem piešķir, ievērojot šā likuma 5. panta pirmajā daļā minēto nosacījumu, ja mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi ir noteikti pēc tam, kad: [..] pamatojoties uz tiesisku darījumu, īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas zemesgrāmatā”.
Lietas fakti
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesvedībā atrodas lieta, kuras ietvaros persona lūdz kompensāciju par to, ka viņas īpašumā izveidots mikroliegums īpaši aizsargājamai sugai – melnajam stārķim. Pamatojoties uz apstrīdēto normu, pirmās instances tiesa un apgabaltiesa ir noraidījušas personas prasību, jo nekustamajam īpašumam paredzēto ierobežojumu noteikšanas brīdī persona gan bija tiesiska darījuma ceļā kļuvusi par nekustamā īpašuma, kurā izveidots mikroliegums, īpašnieci, taču nebija savas tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā.
Pieteicējs – Augstākās tiesas Senāts – uzskata, ka apstrīdētajā normā iekļautajam tiesiskajam regulējumam, kas no kompensācijas saņēmēju loka izslēdz personas, kuras ieguvušas zemi tiesiska darījuma ceļā pirms saimnieciskās darbības ierobežojuma noteikšanas, bet nostiprinājušas tiesības zemesgrāmatā pēc tās, nav un nevar būt leģitīma mērķa.
Lai tiktu sasniegts likuma mērķis, pieteicēja ieskatā valstij tieši tiesību uz kompensāciju noskaidrošanas nolūkā būtu jāpievērš uzmanība nevis nostiprinājuma datumam zemesgrāmatā, bet tam, kad persona ieguvusi tiesības uz zemi par noteiktu cenu, proti, kad ir ticis noslēgts tiesisks darījums.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Senāts lūdz Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam[1] un 105. pantam[2].
Tiesas procedūra
Saeima ir uzaicināta līdz 2012. gada 14. janvārim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2012. gada 14. februāris.
————
[1] Satversmes 91.pants „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”
[2] Satversmes 105.pants: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”
Relīze PDF formātā: 2011-19-01_PR par ierosināšanu
Saistītā lieta: 2011-19-01