Satversmes tiesa ierosina lietu par Atkritumu apsaimniekošanas likuma normu

10.01.2012.

2012. gada 5. janvārī Satversmes tiesas 1. kolēģija ir ierosinājusi ietu „Par Atkritumu apsaimniekošanas likuma Pārejas noteikumu 12. punkta, ciktāl tas attiecas uz līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam”.

Apstrīdētā norma

Apstrīdētajā normā ir noteikts, ka līdz 2005. gada 26. jūlijam pašvaldības un sadzīves atkritumu apsaimniekotāja noslēgtais līgums par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu izbeidzas līgumā noteiktajā termiņā. Ja pašvaldība un sadzīves atkritumu apsaimniekotājs pēc 2005. gada 26. jūlija ir noslēguši vai pagarinājuši līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, minētais līgums izbeidzams ne vēlāk kā līdz 2013. gada 1. jūlijam.

Lietas fakti

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesvedībā atrodas lieta, kuras ietvaros SIA „Lobbel” ir lūgusi atzīt par prettiesisku Rīgas domes un Rīgas domes Vides departamenta rīcību, atsakot pieteicējai piedalīties sadzīves atkritumu apsaimniekošanā Rīgā, un uzlikt par pienākumu organizēt iepirkuma procedūru. Administratīvā apgabaltiesa pieteicējas prasību noraidīja, pamatojoties uz Atkritumu apsaimniekošanas likuma normām, kas atbrīvo pašvaldību no pienākuma izsludināt iepirkuma procedūru un slēgt jaunus līgumus, kamēr ir spēkā līdz 2005. gada 26. jūlijam noslēgtie līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, t.sk. arī tie, kas noslēgti, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu.

Pieteikuma iesniedzējs – Augstākās tiesas Senāts – uzskata, ka apstrīdētā norma ir pretrunā  tiesiskas valsts principam, jo saskaņā ar to tiekot  respektētas nelikumīgā ceļā noslēgtu līgumu radītās tiesiskās sekas un šādā veidā radusies tiesiskā paļāvība.

Pēc Senāta ieskata tiesiskas valsts principa neatņemama sastāvdaļa ir taisnīgums. Senātā izskatāmajā lietā trešās personas, kuras ir noslēgušas līgumus, nepiedaloties iepirkuma procedūrās, atbilstoši Apstrīdētajai normai turpinot baudīt no šiem līgumiem izrietošas tiesības, turpretim pieteicējai šādas tiesības esot liegtas. Publisko iepirkumu likuma 2. panta 2. punkts noteic, ka likuma mērķis ir nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem. Turpretim Apstrīdētā norma paredzot, ka tie piegādātāji, kas tiesības sniegt pakalpojumu ieguvuši pretēji likumam, šādas tiesības saglabā, tādējādi pieteicēja nonākot nevienlīdzīgā un netaisnīgā situācijā iepretim šās lietas trešajām personām. Kamēr noslēgto līgumu termiņi nebeigsies, pieteicējai nebūšot iespēju prasīt tiesību vienlīdzīgu un taisnīgu sadalīšanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Senāts lūdz Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. pantam[1].

Tiesas procedūra

Saeima ir uzaicināta līdz 2012. gada 5. martam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2012. gada 5. jūnijs.

[1] Satversmes 1. pants: „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”


Relīze PDF formātā: 2012-01-01 PR par ierosināšanu

Saistītā lieta: 2012-01-01