Par laikraksta “Latvijas Avīze” 2012. gada 27. februāra numurā publicēto žurnālistes M. Libekas rakstu “Vai viena aktiera teātris?”
Laikraksta „Latvijas Avīze” 2012. gada 27. februāra numurā tika publicēts visai neviennozīmīgs žurnālistes M. Libekas raksts „Vai viena aktiera teātris?„[1]. Minētā raksta mērķis, visticamāk, nav bijis graut Satversmes tiesas autoritāti. Publiska šaubu izteikšana par tiesas objektivitāti parasti tiek izteikta no to lietas dalībnieku puses, kam trūkst argumentu savas pozīcijas aizstāvēšanai. Taču žurnālistes viedoklis tika pausts samērā agresīvi un lika domāt, ka tā pamatā ir bijusi citu personu interese ietekmēt tiesu varu tās darbībā. Turklāt šāda publikācija vērtējama kā nekorekta rīcība pret tiesu, kura nevar izmantot tādas pašas metodes un iesaistīties publiskās diskusijās brīdī, kad notiek tiesas spriešana. Neatkarīgs un godīgs vērtētājs savu viedokli par tiesas spriedumu izsaka pēc iepazīšanās ar spriedumā paustajiem argumentiem.
Iepazīstoties ar publikācijā izmantotajiem faktiem, kas autorei „rada pamatotas šaubas”, veidojās pārliecība, ka žurnāliste nav objektīva. Iespējams neobjektivitāte radusies tādēļ, ka „viedoklis” ir pasūtījuma raksts vai arī kāda politiķe „piespēlējusi” sev pazīstamam žurnālistam viņai zināmus, vienpusīgi pasniegtus faktus.
Attiecībā uz rakstā minētajiem faktiem (kas ne vienmēr varētu būt zināmi žurnālistam) Satversmes tiesa 2012. gada 28. februāra vēstulē laikrakstam norādīja, ka:
- Kūtris nav galvenais tiesnesis, bet ir tiesas sēdes priekšsēdētājs. Savukārt tiesas spriedumu taisa kopā vismaz pieci tiesneši. Ja kāds tiesnesis arī gribētu spriedumā iestrādāt savas personiskās intereses, viņa pienākums būtu atrast un kolēģiem sniegt pietiekamu juridisko argumentāciju. Pat ar visu argumentāciju dažkārt tiesnesim ir jāpaliek pie savām atsevišķajām domām.
- Tieslietu padomes 2010. gada 1. decembra sēdē, kas ilga vairāk kā trīs stundas, G. Kūtris ierunājās tikai četras reizes. Lai gan kā Tieslietu padomes loceklim viņam būtu tiesības aktīvi piedalīties jautājumu apspriešanā. G. Kūtris sēdē uzsvēra, ka par lēmumu pēc būtības neizteiksies, jo lieta var nonākt Satversmes tiesā.
Turklāt no protokolā (kas gan publiski nav pieejams) fiksētā var skaidri redzēt, ka G. Kūtris divos gadījumos ir norādījis tās prasības tiesnešu atlīdzības sistēmas izstrādātājiem, kādas izvirza starptautiskie dokumenti un kuras precīzi ierakstītas arī abos pirmajos Satversmes tiesas spriedumos par tiesnešu atlīdzību.
Abās pārējās uzstāšanās reizēs G. Kūtris runāja par Tieslietu padomes lēmumu –ierosināja balsot par likumprojektu un aicināja sniegt pamatojumu, ja kāds neatbalsta likumprojektu. Tāpat G. Kūtris norādīja, ka padomes lēmumam jābūt detalizēti izstrādātam. Jāatzīmē, ka visos balsojumos G. Kūtris atturējās.
- Par Eiropas Padomes Venēcijas komisijas locekļa A. Endziņa pieaicināšanu tiesas sēdē lēma visi tiesneši. Tiesa nešaubās par cienījamā Endziņa kunga kompetenci un nepieciešamības gadījumos arī viņu pieaicina kā ekspertu. Taču šeit varētu norādīt uz trim aspektiem:
- Kompetentu un neatkarīgu ekspertu likumdevējs varēja pieaicināt, kad izstrādāja konkrēto likumprojektu, jo šāda prakse bija gan 2001. gadā, kad tika sagatavota pirmā koncepcija par tiesu sistēmas attīstību, gan 2003. gadā, kad tika izstrādāts Tiesu iekārtas likumprojekts;
- Konstitucionālo tiesu spriedumi ir pietiekami autoritatīvi dokumenti. Arī Venēcijas komisijas pārstāvji, sagatavojot savu viedokli, balstās uz šiem spriedumiem, tostarp arī uz Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumiem. Kā piemēru var minēt Venēcijas komisijas locekļa A. Endziņa 2010. gada 3. decembra viedokli Nr. CDL (2010) 113 par grozījumiem Maķedonijas likumos, kas saistīti ar amatpersonu, tajā skaitā tiesnešu, atalgojumu. Šajā viedoklī izmantotas atziņas no Satversmes tiesas spriedumiem tiesnešu atalgojuma lietās. Minētais A. Endziņa viedoklis iekļauts arī Venēcijas komisijas kopējā viedoklī – 2010. gada 20. decembra viedoklis Nr. CDL-AD (2010) 038.
- Satversmes tiesas tiesneši pēc būtības arī ir eksperti konstitucionālo tiesību jautājumos. Turklāt arī tiesnesis G. Kūtris ir Venēcijas komisijas loceklis.
- Rakstā nav konkretizēts aģentūrai LETA sniegtās intervijas datums, taču tie visticamāk ir vārdi, ar kādiem G. Kūtris kā tiesas priekšsēdētājs 2010. gada 18. februārī skaidroja toreiz pieņemto Satversmes tiesas spriedumu (pirmo) par tiesnešu atlīdzību. Nepamatotā žurnālistes interpretācija, komentāru līdzīgā lietā piesaistot šodienas realitātei, ir ne tik neprofesionāla, cik neētiska attiecībā pret tiesu varu. Turklāt tā sniedz nepatiesu informāciju lasītājam, kropļojot priekšstatu par Satversmes tiesas darbu, ietekmē tā viedokli par tiesas objektivitāti un grauj Satversmes tiesas autoritāti.
Satversmes tiesa 28. februārī lūdza laikraksta „Latvijas avīze” redakciju rast iespēju visīsākajā laikā atsaukt publikācijā norādītās nepatiesās ziņas un turpmāk atturēties no jebkāda spiediena izdarīšanas uz tiesu, kamēr nav pieņemts spriedums konkrētā lietā, taču līdz šim brīdim laikraksts nav pūlējies novērst nepilnības tā sniegtajā informācijā un atvainoties saviem lasītājiem.
[1] Raksts aplūkojams šeit: http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=342722:vai-viena-aktiera-tetris&catid=93:la-komentri&Itemid=295