Ierosināta vēl viena lieta par normu, kas nosaka izglītības ieguves valodu
Satversmes tiesas 3. kolēģija 2019. gada 4. martā ierosināja lietu “Par 2018. gada 22. marta likuma “Grozījumi Izglītības likumā” 1. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta otrajam teikumam un 112. panta pirmajam teikumam”.
Apstrīdētā norma
2018. gada 22. marta likuma “Grozījumi Izglītības likumā” 1. panta pirmā daļa: “9. pantā:
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
“(11) Privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā.””
Augstāka juridiska spēka normas
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta otrais teikums: “Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”
Satversmes 112. panta pirmais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību.”
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc pieteikuma, kuru iesnieguši skolēni, kas privātās izglītības iestādē apgūst vispārējo izglītību pamatizglītības pakāpē viņu dzimtajā valodā – krievu valodā. Apstrīdētā norma paredz, ka pieteikuma iesniedzējiem privātajā izglītības iestādē vispārējā izglītība pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē būs jāapgūst valsts valodā. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka šāds pienākums ir diskriminējošs un ierobežos viņiem Satversmē noteiktās tiesības uz izglītību. Viņi norāda, ka ar apstrīdēto normu atšķirīgos apstākļos esot pieļauta vienāda attieksme pret mazākumtautību pārstāvjiem un personām, kurām dzimtā valoda ir valsts valoda. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka šāda attieksme pret mazākumtautību pārstāvjiem ir diskriminējoša pēc nacionālās piederības.
Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo tas neesot pienācīgi apsvērts un apstrīdētās normas izstrādē neesot ņemti vērā sabiedrības iebildumi. Tā leģitīmo mērķi nostiprināt valsts valodas lietojumu neesot iespējams panākt ar mazākumtautību pārstāvju tiesību samazināšanu. Turklāt pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka ierobežojuma leģitīmo mērķi varot sasniegt arī ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, proti, stiprinot valsts valodas apguvi privātajās izglītības iestādēs, kurās vispārējā izglītība pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē tiek nodrošināta mazākumtautību izglītības programmas ietvaros.
Tiesas process
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2019. gada 7. maijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2019. gada 4. augusts. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Relīze PDF formātā: 2019-04-01_PR_par_ierosinasanu
Saistītā lieta: 2019-04-01