Ierosināta vēl viena lieta par normām, kas noteic augstskolu un koledžu studiju programmu īstenošanu valsts valodā
Satversmes tiesas 3. kolēģija 2021. gada 29. decembrī ierosināja lietu “Par Augstskolu likuma 56. panta trešās, ceturtās un piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105., 112. un 113. pantam”.
Apstrīdētās normas
Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa nosaka: “Augstskolās un koledžās studiju programmas īsteno valsts valodā. Studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ievērojot to, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.”
Augstskolu likuma 56. panta ceturtā daļa paredz: “Eiropas Savienības oficiālajās valodās studiju programmas var īstenot šādos gadījumos:
1) ja tas noteikts starpvalstu līgumos vai Eiropas Savienības programmās paredzētās sadarbības ietvaros;
2) ja studiju virziena akreditācijas procesā visas studiju programmas, kuras ietilpst vienā izglītības tematiskajā jomā ar Eiropas Savienības oficiālajā valodā īstenojamo studiju programmu, ir saņēmušas novērtējumu “labi” vai “izcili”;
3) ja tās ir kopīgās studiju programmas.”
Augstskolu likuma 56. panta piektā daļa noteic, ka studiju programmu, tajā skaitā kopīgo studiju programmu, var īstenot kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām vai citā svešvalodā, ja tas ir nepieciešams studiju programmas mērķu sasniegšanai, atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Šajā gadījumā visām studiju programmām studiju virziena akreditācijas procesā ir jābūt saņēmušām novērtējumu “labi” vai “izcili”. Par studiju programmas atbilstību izglītības programmu grupām lemj studiju kvalitātes komisija.
Augstāka juridiska spēka normas
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”
Satversmes 112. pants: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.”
Satversmes 113. pants: “Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības.”
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc divdesmit 13. Saeimas deputātu (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikuma.
Apstrīdētajās normās esot noteikts vispārīgs aizliegums sniegt augstākās izglītības pakalpojumus svešvalodā vien ar atsevišķiem izņēmumiem. Tādējādi tiekot aizskartas Latvijas, Eiropas Savienības dalībvalstu un trešo valstu privāto augstskolu, kā arī publisko augstskolu Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu.
Tāpat apstrīdētās normas aizskarot privāto augstskolu, mācībspēku un studējošo Satversmes 112. un 113. pantā ietverto akadēmisko brīvību un ar to saistīto privāto augstskolu autonomiju. Proti, apstrīdētās normas ierobežojot privāto augstskolu un mācībspēku iespējas veidot un īstenot studiju programmas svešvalodās, kā arī studējošo tiesības izvēlēties svešvalodās īstenotas studiju programmas.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka ar apstrīdētajām normām nav novērsti Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija spriedumā lietā Nr. 2019‑12‑01 “Par Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešā teikuma, 56. panta trešās daļas un pārejas noteikumu 49. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 105. un 112. pantam” norādītie trūkumi, nav panākts samērīgs līdzsvars starp dažādām interesēm un ir pieļauti jauni Satversmes pārkāpumi.
Tiesas process
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2022. gada 1. martam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
- Lietas sagatavošanas termiņš irgada 29. maijs.
Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.
Saistītā lieta: 2021-45-01
Saistītā lieta: 2021-45-01