Ierosināta vēl viena lieta par civilprocesa normām, kas regulē kasācijas tiesvedības ierosināšanu
Satversmes tiesas 3. kolēģija 2019. gada 18. oktobrī ierosināja lietu “Par Civilprocesa likuma 464. panta pirmās daļas un 4.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.
Apstrīdētās normas
Civilprocesa likuma 464. panta pirmā daļa paredz: lai izlemtu jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, kasācijas sūdzības, pretsūdzības un protestus pēc šā likuma 460. panta pirmajā daļā un 463. panta trešajā daļā noteikto paskaidrojumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās izskata Augstākās tiesas rīcības sēdē departamenta priekšsēdētāja noteiktā kārtībā izveidota tiesnešu kolēģija triju tiesnešu sastāvā.
Civilprocesa likuma 464. panta 4.1 daļa noteic, ka Augstākās tiesas rīcības sēdē pieņemto lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību, par lietas nodošanu izskatīšanai kasācijas kārtībā Augstākās tiesas paplašinātā sastāvā, kā arī par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību var sastādīt rezolūcijas veidā, ievērojot šā likuma 229. panta otrajā daļā noteikto.
Augstāka juridiska spēka norma
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.”
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc SIA “Spilbridge & Partners” pieteikuma. Augstākās tiesas tiesnešu kolēģija ar rīcības sēdes lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar apstrīdētajām normām, atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību pēc tās kasācijas sūdzības.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Satversmes 92. panta pirmā teikuma tvērumā ietilpst personas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnešiem, kā arī tiesības uz motivētu tiesas nolēmumu.
Pieteikuma iesniedzējas ieskatā Civilprocesa likuma 464. panta pirmā daļa neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, jo tā neparedz lietas dalībnieka tiesības pieteikt noraidījumu Augstākās tiesas tiesnešu kolēģijas sastāvā ietilpstošajiem tiesnešiem. Savukārt šā panta 4.1 daļa neatbilstot Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, jo tā paredz, ka Augstākās tiesas tiesnešu kolēģija lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību var sastādīt rezolūcijas veidā. Tādēļ pieteikuma iesniedzējai neesot iespējas iepazīties ar motīviem, kas šo lēmumu pamato.
Noteiktajiem pamattiesību ierobežojumiem esot leģitīms mērķis – tiesas procesa efektivitātes veicināšana, taču tie neesot samērīgi, jo leģitīmo mērķi varot sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Turklāt labums, ko sabiedrība gūst no Civilprocesa likuma 464. panta pirmajā daļā noteiktā pamattiesību ierobežojuma, neesot lielāks par tā rezultātā personas tiesībām un tiesiskajām interesēm nodarīto kaitējumu.
Tiesas process
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2019. gada 18. decembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2020. gada 18. marts. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Lēmums par lietas ierosināšanu ir pieejams šeit.
Relīze PDF formātā: 2019-23-01_PR_par_ierosinasanu
Saistītā lieta: 2019-23-01