Ierosināta lieta par normām, kas noteic izglītības iegūšanu tikai valsts valodā privātās izglītības iestādēs
Satversmes tiesas 1. kolēģija 2022. gada 27. decembrī ierosināja lietu „Par Izglītības likuma 9. panta 1.1 daļas, pārejas noteikumu 102. punkta 1. apakšpunkta un 2022. gada 29. septembra likuma „Grozījumi Izglītības likumā” 1., 5. un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam”.
Apstrīdētās normas
Izglītības likuma 9. panta 1.1 daļa nosaka: „Privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā.”
Ar 2022. gada 29. septembra likuma „Grozījumi Izglītības likumā” 1. pantu paredzēts izslēgt Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 2. punktu, ar 5. pantu – 38. panta otrās daļas 1. punktu, savukārt ar 6. pantu – 41. pantu.
Ar šiem grozījumiem izslēgtas visas normas Izglītības likumā, kas paredzēja vispārējās izglītības iegūšanu mazākumtautību izglītības programmās.
Savukārt Izglītības likuma pārejas noteikumu 102. punkta 1. apakšpunkts noteic, ka grozījumi, kas paredz izslēgt šā likuma 41. pantu, stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī – attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 1., 4. un 7. klasē.
Augstāka juridiskā spēka normas
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”
Satversmes 122. panta pirmais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību.”
Satversmes 114. pants: “Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.”
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc Danas Džibuti un Dominika Džibuti (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēji) pieteikuma.
Pieteikuma iesniedzēji, kuri ir izglītojamie, identificē sevi ar Latvijā dzīvojošajām nacionālajām minoritātēm, viņu dzimtā valoda nav Latvijas valsts valoda, bet gan mazākumtautību valoda, un viņi mācās privātās izglītības iestādē mazākumtautību izglītības programmās pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdēto normu dēļ Pieteikuma iesniedzējiem vairs nebūšot iespējams izglītības procesā pamatizglītības pakāpē iegūt izglītību arī dzimtajā mazākumtautību valodā, jo atbilstoši apstrīdētajām normām tikšot izslēgtas visas normas Izglītības likumā, kas pieļāva vispārējās izglītības iegūšanu mazākumtautību izglītības programmās.
Iepriekšējā izglītības reforma, kas paredzēja latviešu valodas un mazākumtautību valodas lietojuma proporciju izglītības ieguves procesā, stājās spēkā 2019. gada 1. septembrī. Pieteikuma iesniedzēji paļāvušies, ka veiktā reforma būs pēdējā valsts valodas lietojuma reforma mazākumtautību skolās.
Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 1. pantam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam, jo tās liedzot viņiem no minētajām Satversmes normām izrietošās tiesības uz vispusīgas un kritiski domājošas personības attīstību un tiesības uz pilnvērtīgu savas valodas lietošanu sabiedriskajā un privātajā dzīvē.
Tiesas process
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2023. gada 29. maijs.
Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.
Saistītā lieta: 2022-45-01