Ierosināta lieta par Lazdukalna pagasta un Rugāju pagasta pievienošanu Balvu novadam
Satversmes tiesas 2. kolēģija 2020. gada 28. septembrī ierosināja lietu “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 12.10. un 12.13. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam”.
Apstrīdētās normas
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 12.10. apakšpunkts paredz, ka Balvu novadā ietilpst Lazdukalna pagasts, savukārt 12.13. apakšpunkts paredz, ka Balvu novadā ietilpst arī Rugāju pagasts.
Augstāka juridiska spēka normas
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”
Satversmes 101. pants: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.”
Eiropas vietējo pašvaldību hartas (turpmāk – Harta) 4. panta “Vietējās pašvaldības kompetence” trešā daļa: “Pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem. Uzdodot kāda pienākuma izpildi citai varai, ņem vērā uzdevuma apjomu un būtību, kā arī efektivitātes un ekonomijas nosacījumus.”
Harta 4. panta “Vietējās pašvaldības kompetence” sestā daļa: “Plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā.”
Hartas 5. pants “Vietējās varas teritoriju robežu aizsardzība”: “Vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.”
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc Rugāju novada domes pieteikuma. Saeima 2020. gada 10. jūnijā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā pielikums noteic administratīvās teritorijas, to administratīvos centrus un teritoriālā iedalījuma vienības. Saskaņā ar šā pielikuma 12.10. un 12.13. apakšpunktu Balvu novadā ietilpst Lazdukalna pagasts un Rugāju pagasts.
Domes ieskatā Lazdukalna pagasts un Rugāju pagasts ir pievienots Balvu novadam, pienācīgi neizvērtējot iespēju saglabāt minētos pagastus kā patstāvīgu Rugāju novadu. Pieņemot apstrīdētās normas, Saeima esot pārkāpusi labas likumdošanas un pašvaldību principu, tāpat neesot ievērojusi subsidiaritātes principu un neesot veikusi pienācīgas konsultācijas ar Rugāju novada domi un tās iedzīvotājiem. Apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam.
Tiesas process
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2020. gada 30. novembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021. gada 1. marts. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.
Relīze PDF formātā pieejama šeit.
Saistītā lieta: 2020-55-0106