Ierosināta lieta par Civilprocesa likuma regulējumu, kas nosaka pienākumu prasības pieteikumā norādīt atbildētāja deklarēto dzīvesvietu
Satversmes tiesas 2. kolēģija 2017. gada 13. novembrī ierosināja lietu “Par Civilprocesa likuma 26. panta pirmās daļas, 128. panta otrās daļas l.2 punkta pirmā teikuma un 132. panta pirmās daļas 6. punkta, ciktāl tie nosaka pienākumu prasības pieteikumā norādīt atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”.
Apstrīdētās normas
Civilprocesa likuma 26. panta pirmā daļa: “Prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas.”
Civilprocesa likuma 128. panta otrās daļas l.2 punkta pirmajā teikumā citstarp noteikts, ka prasības pieteikumā jānorāda atbildētāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta.
Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 6. punkts paredz, ka tiesnesis atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja lieta nav piekritīga šai tiesai.
Augstāka juridiska spēka norma
Satversmes 96. pants: “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.”
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) pieteikuma. Augstākās tiesas tiesvedībā ir administratīvā lieta, kuras ietvaros kāda biedrība lūdz tiesu uzlikt par pienākumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei sniegt informāciju par vairāku fizisko personu datiem. Biedrība šīs informācijas pieprasījumu pamato ar vēlmi vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasības pieteikumu pret šīm personām par zaudējumu atlīdzināšanu. No Civilprocesa likuma regulējuma izriet, ka personai, kas vēlas vērsties tiesā ar civilprasību, ir nepieciešams uzzināt iespējamā atbildētāja dzīvesvietu, lai norādītu to prasības pieteikumā un vērstos pēc piekritības atbilstošajā tiesā.
Augstākā tiesa uzskata, ka līdzās tiesībām uz pienācīgu pieeju tiesai ir aizsargājamas arī ikvienas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Deklarētās dzīvesvietas adrese esot nozīmīga privātās dzīves jēdzienā ietilpstoša informācija, savukārt apstrīdētās normas, ciktāl tās pieprasa iespējamo atbildētāju – fizisko personu – dzīvesvietas datu apstrādi, neparedzot alternatīvas iespējas prasības pieteikuma iesniegšanai. Tādā veidā tiekot pārkāptas Satversmes 96. pantā nostiprinātās personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Tiesas process
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2018. gada 15. janvārim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2018. gada 13. aprīlis. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Relīze PDF formātā: 2017-30-01_PR_par_ierosinasanu
Saistītā lieta: 2017-30-01