Ierosināta lieta par Carnikavas pagasta pievienošanu Ādažu novadam
Satversmes tiesas 2. kolēģija 2020. gada 27. augustā ierosināja lietu “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 11.2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 101. panta pirmajai daļai, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam”.
Apstrīdētās normas
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 11.2. apakšpunkts paredz, ka Ādažu novadā ietilpst Carnikavas pagasts.
Augstāka juridiska spēka normas
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.”
Satversmes 101. panta pirmā daļa: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.”
Eiropas vietējo pašvaldību hartas (turpmāk – Harta) 4. panta “Vietējās pašvaldības kompetence” sestā daļa: “Plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā.”
Hartas 5. pants “Vietējās varas teritoriju robežu aizsardzība”: “Vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.”
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc Carnikavas novada domes pieteikuma. Saeima 2020. gada 10. jūnijā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā pielikums noteic administratīvās teritorijas, to administratīvos centrus un teritoriālā iedalījuma vienības. Saskaņā ar šā pielikuma 11.2. apakšpunktu Ādažu novadā ietilpst Carnikavas pagasts.
Carnikavas novada domes ieskatā, pieņemot apstrīdēto normu, neesot pienācīgā kārtībā noskaidrots un izvērtēts pašvaldības domes viedoklis, kā arī citu institūciju sniegtā informācija, tādējādi Saeima pārkāpusi pašvaldības principu, kā arī labas likumdošanas principu. Līdz ar to apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 1. pantam un 101. panta pirmajai daļai, kā arī Hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam.
Tiesas process
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2020. gada 27. oktobrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021. gada 27. janvāris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.
Relīze PDF formātā pieejama šeit.
Saistītā lieta: 2020-42-0106