Aivars Endziņš (1940–2023): īstenots sapnis par Satversmes tiesu, kura kalpo cilvēkam un sabiedrībai
Satversmes tiesas saime ar cieņu un mīlestību pavada mūžībā savu pirmo priekšsēdētāju Aivaru Endziņu. Viņa izlolotais sapnis par tiesu, kura aizstāvēs ikviena cilvēka pamattiesības un padarīs Latviju par tiesisku valsti, šā mūža laikā ir piepildīts. Aivara Endziņa ieguldījums demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību stiprināšanā ir iedvesmas avots katram Satversmes tiesas tiesnesim un darbiniekam.
Neatkarības deklarācijas līdzautors, pirmais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, tiesību doktors un profesors, Latvijas dēls un ģimenes cilvēks ar piepildītu dzīves un darba gājumu Aivars Endziņš devās aizsaulē 2023. gada 21. novembrī.
Mūžības vārti vērās novembrī – mēnesī, kas viņam bija īpašs. Reiz viņš sacīja: “Novembris gan Latvijai, gan man personīgi ir ļoti nozīmīgs laiks. Lāčplēša diena, kad pieminam savus brīvības cīnītājus, 18. novembris, kad svinam valsts dibināšanu, mums katram ir ļoti īpaši datumi, kad varbūt vairāk nekā citkārt izjūtam piederību savai valstij un atbildību par to.”
Aivars Endziņš dzimis 1940. gada 8. decembrī – gadā, kad Latvija zaudēja neatkarību. 1968. gadā viņš absolvēja Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, bet 1972. gadā – Maskavas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes aspirantūru. No 1972. gada līdz 1990. gadam gatavoja jaunos juristus Latvijas Universitātē, vēlāk savas zināšanas un lielo pieredzi tiesību jomā kā profesors nodeva jaunajai juristu paaudzei Latvijas Policijas akadēmijā un Biznesa augstskolā Turība. No 1992. gada darbojās Eiropas Padomes komisijā “Demokrātija caur tiesībām” (Venēcijas komisija) – līdz 1995. gadam bija tās asociētais loceklis, no 1995. gada līdz 2005. gadam tās loceklis, bet no 2005. gada viceprezidents.
Lielas pārmaiņas gan Latvijas tautas, gan Aivara Endziņa dzīvē sākās līdz ar Trešo Atmodu. 1990. gada 18. marta Augstākās padomes vēlēšanās Aivaru Endziņu kā Tautas frontes pārstāvi ievēlēja par tautas priekšstāvi. Uzreiz pēc tam viņš kopīgi ar domubiedriem izstrādāja gan Neatkarības deklarāciju, kas tika pieņemta 1990. gada 4. maijā, nobalsojot par Latvijas neatkarības atjaunošanu, gan arī 1991. gada 21. augusta konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Aivars Endziņš, atceroties šo Latvijas valstij izšķirošo laiku, uzsvēris: “4. maiju nav iespējams izdzēst no atmiņas, un tas ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem manā dzīvē.”
Aivars Endziņš bija Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts visu tās pilnvaru laiku, savukārt no 1993. gada līdz 1996. gadam bija 5. un 6. Saeimas deputāts, kā arī vadīja Saeimas Juridisko komisiju. Šajā laikā viņš aktīvi aizstāvēja ideju par konstitucionālās kontroles institūta izveidošanu, lai Latvijas demokratizācijas procesu padarītu neatgriezenisku. Satversmes tiesas izveidošana bija sen lolots Aivara Endziņa sapnis, kas īstenojās līdz ar grozījumiem Satversmes 85. pantā, kā arī viņa un domubiedru izstrādātā Satversmes tiesas likuma pieņemšanu 1996. gada 5. jūnijā.
1996. gada 9. decembrī Aivars Endziņš deva Satversmes tiesas tiesneša zvērestu. Līdz 2000. gadam bija Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs, savukārt 2000. gadā tika ievēlēts par Satversmes tiesas priekšsēdētāju un šajā amatā kalpoja līdz pat pilnvaru termiņa beigām 2007. gada 31. janvārī.
Jau pirmais Satversmes tiesas spriedums tiesiskajā realitātē atjaunoja vispārējos tiesību principus un atgādināja nozīmīgas tiesību teorijas atziņas. Kopīgi ar Satversmes tiesas tiesnešiem un darbiniekiem Aivars Endziņš veidoja pamatus Satversmes tiesas procesa arhitektūrai, tiesas spriešanas tradīcijai un tiesas autoritātei. Aivars Endziņš nebaidījās vadīt Satversmes tiesu grūtos laikos, kad bija jāpārliecina par tās esības nozīmīgumu un šīs tiesas spriedumu vispārsaistošo spēku un obligāto raksturu.
Aivars Endziņš Satversmes tiesas darbā ieguldīja savas profesionālās zināšanas un sirds siltumu. Ar gandarījumu viņš atcerējās, kā kopīgi ar citiem tika paveikts tiesiskās domāšanas transformācijai un demokrātiskas tiesiskas valsts nostiprināšanai tik ļoti nepieciešamais darbs. Aivars Endziņš uzsvēra, ka “teju katrs Satversmes tiesas spriedums tolaik tiesību sistēmā ieviesa jaunus un iepriekš neapjaustus tiesiskas valsts principa aspektus”. Viņš bija stingri pārliecināts, ka neatkarīga Satversmes tiesa ir spēcīgs instruments tam, lai Latvijas valsts kā neatņemama Eiropas tiesiskās telpas dalībniece nodrošinātu ikviena pamattiesību aizsardzību un varas padotību likumam un tiesībām.
Aivara Endziņa pašaizliedzīgais darbs tika pelnīti novērtēts visa viņa mūža laikā – viņš apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, Tieslietu sistēmas I pakāpes Goda zīmi, Ministru kabineta balvu, Valsts prezidenta Cildinājuma rakstu un Satversmes tiesas Izcilības rakstu, Itālijas valsts ordeni Grande Ufficiale un Lietuvas valsts ordeni “Par nopelniem Lietuvas labā”. Šajās dienās, kad mūs sasniedza sēru vēsts, saņemam neskaitāmas vēstules no ārvalstīm – no Aivara Endziņa domubiedriem, kuri dalās savās atmiņās par viņa ieguldījumu dažādu pasaules valstu tiesisko sistēmu attīstībā, kā arī par viņa profesionalitāti, viedumu un cilvēcīgumu, kā pietrūks ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu juristu saimei.
Aivars Endziņš reiz sacīja: “Par savu dzīves ceļu es nevaru sūdzēties, laiks gan ir skrējis ļoti ātri.” Pēc 82 dzīves gadiem Aivars Endziņš aiz sevis atstājis tik daudz! Visu viņš darīja pašaizliedzīgi, nerimstoši un pamatīgi. Paliekošs un klātesošs ir viņa padoms un ticība Latvijas tautai un nākotnei, kas ir mūsu pašu rokās. Aivars Endziņš teica, ka “valsts esam mēs visi kopā, katram ir pienākums gādāt par tiesiskumu un kopēju labumu”.
Satversmes tiesas saimes atmiņās Aivars Endziņš vienmēr paliks kā labestīgs, principiāls, vienkāršs patiesu vērtību cilvēks, kurš bija godprātīgs savā attieksmē gan pret likumu, gan līdzcilvēkiem un nekad nebaidījās runāt atklātu valodu. Satversmes tiesas saimei ir patiesi laimējies, ka ilgus gadus varējām strādāt ar viņu kopā, mācīties no viņa ne tikai pienācīgas rūpes par mūsu valsti, bet arī ticību cilvēkiem. Apzināšanos, ka viens nav karotājs, un paļaušanos uz saviem līdzbiedriem ceļā uz kopīgiem mērķiem. Mums patiesi pietrūks viņa padoma un ierastās dzīvespriecīgās klātbūtnes tiesas kopābūšanas pasākumos. Mūsu un Aivara Endziņa tuvinieku sirdīs paliks atmiņas gan par viņu pašu, gan viņa atmiņu stāsti, tostarp arī par viņa izloloto tulpju kolekciju.
Satversmes tiesas vārdā izsakām dziļu pateicību par mūža darbu, kas veltīts Latvijas neatkarības atjaunošanai un Satversmes tiesas kā tiesiskuma un demokrātijas institūcijas izveidošanai un stiprināšanai!
Visdziļākā līdzjūtība ģimenei, tuviniekiem un domubiedriem.
Satversmes tiesas saime
(Nekrologs tiks publicēts žurnālā “Jurista Vārds” 28.11.2023. Nr. 47)
