Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas uzruna Satversmes tiesas darba gada atklāšanas svinīgajā sēdē
Prof. Dr. iur. Sanita Osipova
Satversmes tiesas priekšsēdētāja
Uzruna Satversmes tiesas darba gada atklāšanas svinīgajā sēdē
Rīgā, 2022. gada 4. februārī
Ievads
Augsti godātais Ministru prezidenta kungs, augsti godātais Augstākās tiesas priekšsēdētāja kungs, augsti godātais Īvāna kungs, augsti godātais Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša Mita kungs, augsti godātie bijušie Valsts prezidenti, augsti godātie bijušie Satversmes tiesas priekšsēdētāji un tiesneši, dāmas un kungi!
Satversmes tiesas jaunais darba gads jau ceturto reizi tiek atklāts ar svinīgo tiesas sēdi, kurā Satversmes tiesa atskaitās sabiedrībai par iepriekšējā gadā paveikto. Tas ir būtiski, jo demokrātijā ikviens konstitucionālais orgāns īsteno tautas varu. Šāda publiska atskaite par padarīto veido atgriezenisko saiti ar suverēnu un stiprina mūsu darbības leģitimitāti. Vienlaikus Satversmes tiesas svinīgā sēde simbolizē trīs valsts varas atzarus pārstāvošo konstitucionālo orgānu dialogu, kas vērsts uz valsts tiesiskās kultūrtelpas stiprināšanu. Turklāt šoreiz svinīgā tiesas sēde iezīmē arī aizvadīto Satversmes tiesas 25. gadskārtu, kā arī gaidāmo Satversmes simtgadi. Šī ir arī pēdējā tiesas sēde, kurā piedalos kā Satversmes tiesas tiesnese, jo 11. februārī beigšu pildīt tiesneša amata pienākumus.
Pērn paveikts ļoti daudz, jo cilvēki aktīvi aizstāv savas tiesības un, pateicoties viņiem, Satversmes tiesa var stiprināt demokrātisku tiesisku valsti ar saviem spriedumiem. Tiesību problēmjautājumi, kas nonāk Satversmes tiesā, ir Latvijas tiesību sistēmas nepilnību aisberga redzamā daļa. Tas ir mūsu tautas taisnīguma uztveres spogulis, kurā būtu jāieskatās katram varas atzaram, lai patiesi saprastu tās problēmas, kas rūp Latvijas suverēnam un ir jārisina ar tiesību palīdzību, sakārtojot un vienkāršojot cilvēku ikdienu.
Statistika
Pagājušajā gadā ir palielinājies Satversmes tiesā iesniegto pieteikumu skaits, kā arī pieaugusi ierosināto lietu sarežģītība. Kopumā ierosinātas 47 lietas. Visvairāk lietu ierosināts pēc privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām (23 lietas) un tiesu pieteikumiem (20 lietas). Divas lietas ierosinātas pēc pašvaldību domju pieteikumiem, bet pa vienai lietai – pēc tiesībsarga pieteikuma un Saeimas deputātu pieteikuma.
Visbiežāk lietas ierosinātas par tiesību normu atbilstību Satversmes 105. pantā ietvertajām tiesībām uz īpašumu (24 lietas), Satversmes 64. pantā paredzētajai likumdošanas tiesību īstenošanas kārtībai (13 lietas), kā arī Satversmes 91. pantā ietvertajiem tiesiskās vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principiem (11 lietas).
Pērn izskatītas 27 lietas. Tajās par Satversmei atbilstošām atzītas 66 tiesību normas, bet par Satversmei neatbilstošām – 34 tiesību normas.
Ņemot vērā, ka šis laiks paiet Satversmes 25. gadadienas zīmē, ir vērts ieskicēt arī kopējo Satversmes tiesas veikumu šajā laikposmā. Tiesa līdz šim pieņēmusi 379 spriedumus, 113 lēmumus par tiesvedības izbeigšanu, kā arī izskatījusi vairāk nekā 4 500 pieteikumu. Tiesa sniegusi savu vērtējumu par būtiskiem valsts un sabiedrības dzīves jautājumiem, iemantojot sabiedrības uzticēšanos – Satversmes tiesa ir tas valsts varas konstitucionālais orgāns, kuram iedzīvotāji uzticas visvairāk.[1] Tas ir ļoti augsts novērtējums, kas sagādā gandarījumu par padarīto darbu.
Satversmes tiesa 25 gados ir izkopusi tiesas spriešanas tradīciju, Satversmes normu iztulkošanas metodoloģiju un stiprinājusi demokrātiskas tiesiskas valsts vērtības. Izsaku pateicību ikvienam Satversmes tiesas tiesnesim un darbiniekam par pašaizliedzīgo darbu, stāvot Satversmes sardzē. Paldies!
Dialogs
Lai veicinātu uzticēšanos un īstenotu kopīgu vīziju par valsts nākotni, Satversmes tiesa aktīvi veido dialogu – visupirms ar sabiedrību. Šogad par centrālo dialoga vadmotīvu esam izvirzījuši ilgtspēju. Ilgtspēja ir viens no konstitucionālajiem principiem, kas vērsts uz Satversmē ietverto mērķu un vērtību aizsardzību, kā arī to īstenošanu.[2]
Attīstot arvien jaunas dialoga formas ar sabiedrību, Satversmes tiesa ir uzsākusi raidierakstu pārraides ar nosaukumu Tversme.[3] Tā mērķis ir raisīt interesi un vairot zināšanas par demokrātiskas tiesiskas valsts vērtībām, Satversmes piemērošanu un Satversmes tiesas darbu. Raidieraksta Tversme pārraidēs citstarp iecerēts izcelt atziņu, ka Satversme spēj nodrošināt Latvijas valstiskuma ilgtspēju.
Satversmes tiesas dialogs ar sabiedrību turpina aptvert arī bērnus un jauniešus. Zīmējumu un domrakstu konkursā, kurš tiek rīkots jau piekto gadu, Satversmes tiesa rosina bērnos un jauniešos radošumu un vairo viņu zināšanas par vērtībām. Turklāt konkursa ietvaros notiek vebināri par Satversmē ietvertajām vērtībām, dodot iespēju diskutēt par jauniešiem aktuālām tēmām. Tādējādi tiek veicināta arī ilgtspēja, jo notiek intensīva domu apmaiņa starp paaudzēm par pašu būtiskāko un stiprināta mūsu pilsoniskā nākotne.
Satversmes tiesa sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku regulāri rīko Sarunas par Latviju. Tajās dažādu nozaru pārstāvji sarunājas par visai Latvijai svarīgiem jautājumiem. Arī dalība sarunu festivālā Lampa ir veids, kā Satversmes tiesa līdzdarbojas demokrātisko vērtību stiprināšanā. Turklāt jāpiemin Satversmes tiesas tradīcija rīkot konstitucionālo tiesību ekspertu domnīcu, kura šogad tiks veltīta ilgtspējas tematikai.
Satversmes tiesai ir uzticēta īpaša atbildība par Satversmes virsvadības nodrošināšanu un demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību īstenošanu. Tādēļ Satversmes tiesa vismaz reizi gadā tiekas ar citu konstitucionālo orgānu vadītājiem, kā arī veido sadarbību ar citām tiesu varas institūcijām. Arī šogad šai dialoga dimensijai būs nozīmīga loma Satversmes tiesas darba plānā.
Satversmes tiesa pērn turpināja dialogu ar ārvalstu konstitucionālajām tiesām, līdzdarbojoties tiesiskuma telpas stiprināšanā Eiropā. Īpaši jāizceļ konference “ESavienoti daudzveidībā: starp kopīgām konstitucionālām tradīcijām un nacionālajām identitātēm”. Konference notika Rīgā 2021. gada septembrī, un to rīkoja Satversmes tiesa kopā ar Eiropas Savienības Tiesu. Tā bija pirmā reize Eiropas Savienības vēsturē, kad dalībvalstu konstitucionālo justīciju tiesneši un Eiropas Savienības Tiesas tiesneši pulcējās, lai spriestu par Eiropas Savienības vienotajām juridiskajām tradīcijām un par to, kā šo tradīciju ieviešanā tās samērot ar Eiropas Savienības dalībvalstu konstitucionālajām tradīcijām un nacionālajām identitātēm. Konferencē apspriestie jautājumi šodien aktualizēti Eiropas Savienības tiesiskuma dienaskārtībā.
Satversmes tiesas judikatūras aktualitātes
Arī tiesas spriešana ir viens no veidiem, kā noris dialogs ar Satversmes tiesu.
Satversmes tiesa pagājušajā gadā turpināja saņemt pieteikumus un ierosināt lietas par jautājumiem, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju.[4] Tiesa arī izskatīja pirmo šāda veida lietu – par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā.[5] Šī lieta ir zīmīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tajā pirmoreiz tika vērtēta Saeimas un Ministru kabineta kompetence ārkārtējās situācijas laikā. Tiesa atzina, ka likumdevēja pilnvarojums Ministru kabinetam pieņemt ārkārtējās situācijas pārvaldei nepieciešamās tiesību normas noteikts, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk novērstu ārkārtējo situāciju, ņemot vērā tās daudzslāņainību un plašo skarto personu loku, kā arī situācijas attīstības grūto paredzamību. Tas, ka Ministru kabinets steidzamā situācijā ir pilnvarots spert atsevišķus soļus, kas normālos apstākļos ir Saeimas kompetencē, atbilst varas dalīšanas principam. Vienlaikus izpildvarai, īstenojot šo pilnvarojumu, ir noteikti zināmi ierobežojumi, turklāt šāds pilnvarojums nemaina parlamenta kā demokrātiski tieši leģitimēta likumdevēja statusu. Tādējādi, ja Saeima secina, ka noteiktu jautājumu, kas saistīts ar ārkārtējo situāciju, tā pietiekami ātri un efektīvi ir spējīga risināt pati, tai ir tiesības to darīt. Tomēr likumdevējam vienmēr ir jāievēro vispārējie tiesību principi, kuru mērķis ir mazināt pamattiesībām, demokrātijai un tiesiskumam nodarītu kaitējumu.
Otrkārt, aplūkotajā lietā tika uzsvērta personas pašnoteikšanās brīvība kā demokrātiskas tiesiskas valsts augstākā vērtība. Pašnoteikšanās brīvība nozīmē, ka personai, pieņemot lēmumus, kas ietekmēs tikai viņu pašu, ir tiesības izdarīt savu izvēli uz viņai pieejamās informācijas pamata bez valsts tiešas iejaukšanās. Šī brīvība aptver jebkādu cilvēka izvēli, ciktāl tā neapdraud citu cilvēku tiesības, konstitucionālo kārtību vai arī citas sabiedrībai būtiskas intereses. Likumdevējam šī brīvība jārespektē un jāuzticas personas spējai novērtēt šādas brīvības izpausmes – varbūt pat potenciāli paškaitējošas darbības – sekas, kamēr vien tās ietekmē tikai pašu personu. Savukārt personai jāuzņemas atbildība par savas brīvības īstenošanas sekām. Pat ārkārtējās situācijas laikā likumdevējs nedrīkst pieņemt tādas normas, kas ir nepamatoti plašas un ierobežo arī to personu tiesības, uz kurām nemaz neattiecas ierobežojuma leģitīmais mērķis. Satversmes tiesa attiecībā uz konkrēto lietā apstrīdēto normu[6] atzina, ka likumdevējam nebija pamata ierobežot visu cilvēku iespējas izvēlēties, kur tie vēlas ieguldīt savus finanšu līdzekļus un kā pavadīt savu brīvo laiku, jo visiem šāda aizsardzība nebija nepieciešama. Šādu lēmumu pieņemšana iedzīvotāju vietā nozīmē nesamērīgu paternālistisku iejaukšanos cilvēku tiesībās uz izvēles un pašnoteikšanās brīvību.
Pagājušajā gadā Satversmes tiesa izskatīja vairākas ar administratīvi teritoriālo reformu[7] saistītas lietas. Kopumā bija ierosinātas 19 lietas, kuras tiesa apvienoja trīs lietās un pieņēma trīs spriedumus.[8] Tiesa atzina, ka, ņemot vērā būtiskuma doktrīnu un parlamentārās demokrātijas principus, likumdevējam ir novērtējuma brīvība izlemt ar administratīvi teritoriālo iedalījumu saistītus jautājumus. Likumdevējam ir jālīdzsvaro atšķirīgās konkrētu pašvaldību intereses un sabiedrības kopējās intereses, taču tam nav pienākuma vērtēt ar administratīvi teritoriālo reformu saistīto lēmumu atbilstību samērīguma principam tādā izpratnē, kādā tas tiek darīts, nosakot pamattiesību ierobežojumus. Atbilstoši labas pārvaldības principam valsts pienākums ir pastāvīgi pārbaudīt un, ja nepieciešams, uzlabot valsts pārvaldi un pārvaldes sistēmu, lai tā darbotos pēc iespējas efektīvi. Tādējādi administratīvi teritoriālās reformas mērķis, kas vērsts uz konstatēto nepilnību novēršanu, atbilst visas Latvijas sabiedrības kopējām interesēm. Vienlaikus tiesa norādīja, ka reformas pamatā nevar likt vienīgi ekonomiskus apsvērumus un finansiālu ieguvumu. Tiesa arī uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par administratīvi teritoriālo iedalījumu, ir pienākums nodrošināt ilgtspējīga tiesiskā regulējuma izstrādi un politiskā procesā izlemt to, kādiem apsvērumiem dodama priekšroka. Turklāt likumdevējam ir jāievēro no tiesiskuma principa izrietošā prasība, lai reformas pamatā esošie kritēriji vienlīdzīgi tiktu attiecinātu uz visām pašvaldībām, savukārt katram izņēmumam no tiem ir jābūt racionāli pamatotam.
Satversmes tiesa pērn izskatīja arī lietu par vairāku Stambulas konvencijas[9] normu atbilstību Satversmei.[10] Šajā lietā tiesa atbildēja uz būtiskiem jautājumiem, kuri ir aktuāli sabiedrībā jau ilgu laiku. Tiesa atzina, ka visi ar Stambulas konvenciju dalībvalstīm uzliktie pienākumi attiecas vienīgi uz vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanu. Ar konvencijā iekļauto jēdzienu “dzimte” nav paredzēts aizstāt jēdzienus “vīrietis” un “sieviete”. Turklāt konvencija neuzspiež nekādu īpašu laulības vai ģimenes formu pieņemšanu vai ieviešanu. Papildus tam minētā lieta ir nozīmīga arī citu iemeslu dēļ. Šajā lietā tiesa pirmoreiz raksturoja Latvijas konstitucionālo identitāti, secinot, ka to citstarp veido gan kristīgās vērtības, gan postulāts, ka ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Tiesa arī pirmoreiz raksturoja Satversmes ievadu, norādot, ka tas ir tiesību normu un vērtību kopums, no kura valstij izriet noteikti konstitucionāli pienākumi. Visbeidzot jāpiebilst, ka lieta par Stambulas konvenciju bija Satversmes tiesas vēsturē pirmā lieta, kurā tika vērtēta starptautiska līguma satversmība pirms tā apstiprināšanas Saeimā.
Pērnā gada vasarā no Eiropas Savienības Tiesas tika saņemtas atbildes uz jautājumiem, kurus Satversmes tiesa savulaik uzdeva prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā par transportlīdzekļu vadītāju pārkāpumu uzskaites punktiem.[11] Balstoties uz Eiropas Savienības Tiesas spriedumā ietvertajām atziņām, Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma nav samērīga – tā paredzēja, ka informācija par transportlīdzekļu vadītāju pārkāpumu uzskaites punktiem ir vispārpieejama, lai gan tai vajadzētu būt ierobežotas pieejamības informācijai.
Turpinot iepriekšējo judikatūru, Satversmes tiesa pieņēma vairākus spriedumus, kuros vērtēta pamattiesību ierobežojumu ar absolūtu raksturu jeb absolūtu aizliegumu satversmība.[12] Piemēram, tiesa vērtēja, vai Satversmei atbilst tiesību norma, kas iepriekš sodītai personai uz mūžu liedza kandidēt uz valdes vai padomes locekļa amatu publiski privātā kapitālsabiedrībā. Savukārt citā lietā tika vērtēta tiesību norma, kas par vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu sodītai personai uz mūžu liedza būt par bērna aizbildni. Šīs lietas ir nozīmīgas ar to, ka tajās tiesa konkretizēja labas likumdošanas principu gadījumos, kad likumdevējs lemj par absolūta aizlieguma ietveršanu kādā tiesību normā. Proti, tiesa atzina, ka likumdevējam ir jāpamato absolūtā aizlieguma nepieciešamība, jāizvērtē šāda aizlieguma būtība un piemērošanas sekas, kā arī jāpamato, ka, paredzot izņēmumus no absolūtā aizlieguma, pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis netiktu sasniegts līdzvērtīgā kvalitātē. Gandrīz visas lietas, kurās vērtēti pamattiesību ierobežojumi ar absolūtu raksturu, caurvij Satversmes tiesas atziņa, ka cilvēks dzīves gaitā var mainīties un noziedzīga nodarījuma izdarīšanas fakts pats par sevi nedrīkst ietekmēt visu personas atlikušo dzīvi. Paredzot aizliegumu, kas ierobežo personas pamattiesības, ir nevis jāvadās no vispārīgām prezumpcijām, bet gan pēc iespējas jāveicina individuāla taisnīguma sasniegšana.
Satversmes tiesa divās lietās aplūkoja arī darba samaksas jautājumus – lietā par piemaksu par darbu valsts svētku dienās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm,[13] kā arī lietā par finansējumu ārstniecības personu atalgojuma paaugstināšanai.[14]
Pirmajā lietā Satversmes tiesa pirmoreiz raksturoja valsts svētku dienu un atpūtas laika nozīmi. Valsts svētku dienas uztur un spēcina kopīgo vēsturisko atmiņu, valstisko apziņu un nacionālo identitāti. Valsts svētku dienām ir jābūt apmaksātām brīvdienām, kuru laikā nodarbinātie var ne tikai godāt valsts svētku dienas, bet arī atpūsties. Tomēr īpašos gadījumos darbs valsts svētku dienās ir pieļaujams. Šim nolūkam Satversmē ir ietverts pienākums izveidot darba samaksas sistēmu, kura pildītu gan atlīdzinošu funkciju par paveikto darbu svētku dienās, gan arī kompensējošu funkciju.
Otrajā lietā Satversmes tiesa vērtēja valsts budžeta likuma normas, kas paredzēja ārstniecības personu darba atalgojuma finansējumu. Tiesa norādīja, ka atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likumam veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšana ir vidēja termiņa prioritāte. Ministru kabinetam, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu, ir piešķirta novērtējuma brīvība, kādā apmērā ieplānojama dažādu institūciju pieteikto vidēja termiņa prioritāro pasākumu finansēšana, ņemot vērā to savstarpējās līdzsvarošanas iespējas, valsts finanšu stāvokli, kā arī konkrēto pasākumu steidzamību un valsts politiskās prioritātes. Ministru kabinetam jāievēro arī budžeta sastādīšanu regulējošās tiesību normas, kas prasa nodrošināt to, lai budžets būtu sabalansēts un ilgtspējīgs. Tiesa atzina, ka Ministru kabinets bija izvērtējis iespējas nodrošināt ārstniecības personu atalgojuma paaugstinājumu, tomēr šīs iespējas tika līdzsvarotas ar citām prioritātēm un valsts iespējām, tādējādi izvairoties no finansiāli riskantiem lēmumiem. Tiesa uzsvēra, ka valsts pastāvēšanas pamatā ir likts ilgtspējas princips un prasība pēc valsts ilgtspējas ietekmē arī budžeta sastādīšanu. Ilgtspējas princips tiek iedzīvināts, citstarp plānojot vidēja termiņa budžetu. Tādējādi tiek nodrošināts, ka ikgadējais valsts budžets ir vērsts uz ilgtermiņa mērķu īstenošanu un nerada negatīvu ietekmi uz valsts finansiālo stabilitāti.
Satversmes tiesa papildināja savu judikatūru arī nodokļu tiesību jomā. Piemēram, lietā par nodokļa soda naudas samērīgumu[15] tiesa atzina, ka nodokļu ieņēmumu nodrošināšana ir tieši saistīta ar personas konstitucionālajiem pienākumiem pret Latvijas valsti. Minētie pienākumi ir vērsti uz Latvijas valsts pamatnormā ietvertās suverēna gribas – dzīvot demokrātiskā tiesiskā valstī – ilgtspējīgu īstenošanu. Savukārt šādu pienākumu nepildīšana apdraud ikvienas demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanu. Proti, ikvienam ir jārūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, kā arī nākamajām paaudzēm. Šīs rūpes izpaužas, personai pildot citstarp tai Satversmes 66. pantā ietverto konstitucionālo pienākumu maksāt nodokļus un tā uzņemoties atbildību par sabiedrības vajadzību apmierināšanu un Latvijas valsts uzturēšanu. Tiesa arī norādīja, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā joprojām ir augsts, bet izpratne par personas konstitucionālo pienākumu maksāt nodokļus – nepietiekama. Vienlaikus tiesa uzsvēra, ka par nodokļu pārkāpumiem paredzēto sodu piemērošanā būtiska nozīme ir pieļautā pārkāpuma rakstura un nodokļu maksātāja individuālo apstākļu izvērtējumam. Tas ir viens no instrumentiem, kas nodokļu maksātājam var radīt pārliecību par to, ka attiecīgie nodokļu saistību izpildes veicināšanas pasākumi ir taisnīgi. Šāda izvērtējuma pastāvēšana sekmētu nodokļu maksātāja uzticēšanos nodokļu administrācijai un attiecīgi arī labprātīgu nodokļu saistību izpildi.Ilgtspēja
Kā redzams, Satversmes tiesa vairākās pērn izskatītajās lietās pieminēja ilgtspēju. Nenoliedzami, ilgtspēja ir viens no tiem tematiem, kurš kļūst arvien nozīmīgāks.
Aplūkojot ilgtspēju, citstarp var tikt izcelta latviešu nācijas, Latvijas valsts, Latvijas tautas, cilvēces un visas pasaules ilgtspēja. Katrs no šiem aspektiem iekodēts arī Satversmes ievadā: nācijas ilgtspēja kā vēsturiskais ceļš cauri laikiem, sargājot savu identitāti un vienotību; valsts ilgtspēja, nezaudējot pārliecību, ka Latvijai būs būt arī okupācijas laikā; ikviena cilvēka atbildība par savu, savu tuvinieku un visas sabiedrības dzīvi un labklājību tagad un nākotnē.
Esam pieraduši uzskatīt, ka valsts mērķis ir nodrošināt labklājību. Taču, kā māca Satversme, labklājība nevar pastāvēt atrauti no ilgtspējas. Piemēram, mēs joprojām cīnāmies ar Covid-19 pandēmiju, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību. Cenšamies pārvarēt pandēmijas un inflācijas ietekmi uz ekonomiku, lai ikvienam nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi. Taču mūsu uzvaras būs īslaicīgas, ja nepalūkosimies visapkārt un tālāk uz priekšu. Līdzās ikdienas rūpēm mums jādomā arī par nācijas, valsts, tautas, cilvēces un visas pasaules ilgtspēju.
Kādas senas tautas gudrība vēsta, ka “šo zemi mēs neesam mantojoši no vecākiem, bet gan esam to aizņēmušies no saviem bērniem”. Šajā kodolīgi izteiktajā gudrībā ietverta paaudžu solidaritātes ideja, kas atspoguļojas, piemēram, Grū Hārlemas Bruntlannes (Gro Harlem Brundtland) vadītās ANO Vides un attīstības komisijas 1987. gada ziņojumā “Mūsu kopīgā nākotne”[16]. Vai mēs, tiecoties pēc savas labklājības, esam atbildīgi pret nākamajām paaudzēm?
Alberts Einšteins (Albert Einstein) kopā ar citiem zinātniekiem 1945. gadā dibināja žurnālu “Bulletin of the Atomic Scientists”. Uz žurnāla vāka 1947. gadā tika attēlots pulkstenis, kurš rāda septiņas minūtes līdz pusnaktij. Ilustrācijas mērķis bija parādīt, cik tuvu cilvēce pietuvojusies savai bojāejai. Kopš tā laika žurnāla redakcija sadarbībā ar dažādu nozaru ekspertiem regulāri izvērtē kodoldraudus, klimata pārmaiņas un revolucionārās tehnoloģijas, lai pavirzītu pulksteņa rādītājus uz priekšu vai atpakaļ. Šobrīd pulksteņa rādītāji pavirzīti uz priekšu tik tālu kā nekad – līdz pusnaktij atlikušas 100 sekundes.[17]
Minētā metafora atgādina par to, cik svarīga ir ilgtspēja. Mēs bieži vien esam iegrimuši ikdienas vajadzībās un neredzam tām pāri. Neredzam, kas notiek okeānos un Baltijas jūrā, citos kontinentos un kaimiņvalstīs. Nedomājam par to, kas notiks pēc 100 vai tikai 10 gadiem. Dzīvojam šeit un tagad. Tomēr mums vajadzētu rīkoties gudrāk, proti, ilgtspējīgi.
Satversmes tiesa savos spriedumos līdz šim saistībā ar ilgtspēju aplūkojusi tādus jautājumus kā teritorijas plānošana, dabas resursu izmantošana, valsts budžets, nodokļu politika, sociālais nodrošinājums, likumdošana un pašaizsargājoša demokrātija. Gribu uzsvērt, ka kopš pagājušā gada, kad Satversmes tiesa izstrādāja savu Zaļo politiku, ilgtspēja ir ienākusi arī tiesas ikdienā. Atbilstoši Zaļajai politikai tiesa apņemas samazināt radīto atkritumu daudzumu, bet radītos atkritumus, cik vien tas iespējams, pārstrādāt. Tiesa apņemas taupīt resursus un veicināt citādu videi draudzīgu rīcību. Ikviens Satversmes tiesas tiesnesis un darbinieks ir aicināts izvērtēt savus līdzšinējos paradumus no ilgtspējas viedokļa un rīkoties tā, lai negatīvā ietekme uz vidi būtu pēc iespējas mazāka. Raugoties no saudzējamo resursu skatpunkta, varētu šķist, ka Satversmes tiesas apņemšanās tāds nieks vien ir. Taču svarīgāka par ietaupītajiem resursiem ir iegūtā pārliecība par ilgtspējas nozīmīgumu. Šo pārliecību varam īstenot visās savās gaitās.
Nobeigums
Latvijas valsts dibinātāji jau proklamēšanas aktā noteica, ka Latvijas valsts ir neatkarīga, demokrātiska republika. Viņi arī paredzēja vēlēšanu principus Satversmes sapulces ievēlēšanai, lai tā izstrādātu Satversmi. Tādējādi Latvijas valsts pastāvēšanas ilgtspējas “ģenētiskais kods” ir demokrātiska tiesiska valsts, kurā tiek īstenota Satversmes virsvadība un kurā valda tiesību vara.
Satversme vienmēr bijusi līdzās Latvijas valstiskumam un nodrošinājusi Latvijas valsts pastāvēšanu cauri laikiem. Demokrātijas uzplaukums un noriets, autoritārisma un prettiesiskās okupācijas smagās sekas, kā arī neatkarības un Satversmes darbības atjaunošanas stāsts ir darījis mūs viedus – tas mācījis domāt par nākamajām paaudzēm un ikkatra atbildību par to, lai Latvijas valsts pastāvētu mūžam. Tieši unikālā neatkarības un Satversmes darbības atjaunošanas pieredze ļauj mums svinēt valstiskuma nepārtrauktību un lepoties ar vienu no senākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā. Satversmes gadsimts apliecina, ka atbildība ir brīvība.
Iespēja atskatīties uz Satversmes piemērošanas jautājumiem, kā arī pārdomāt Latvijas Republikas neatkarības un Satversmes darbības atjaunošanu ir simboliska iespēja svinēt to, ka Latvija ir brīva, neatkarīga, demokrātiska un tiesiska valsts.
Domājot par Latvijas valsts un Satversmes ilgtspēju, uz Satversmes tiesas svinīgo sēdi esam aicinājuši mūsu brīvības atjaunošanas simbolu Daini Īvāna kungu. Īvāna kungs, aicinu Jūs sniegt savu priekšlasījumu! Paldies Jums!
[1] Sabiedriskās domas pētījums “Latvijas iedzīvotāju uzskati par Satversmes tiesu”. Preses konference, 27.08.2020. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/
[2] Satversmes tiesas 2017. gada 6. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-24-03 11. punkts.
[3] Satversmes tiesa atklāj raidierakstu Tversme. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/satversmes-tiesa-atklaj-raidierakstu-tversme/
[4] Ierosināta lieta Nr. 2021-10-03 par prasību veikt Covid-19 testu pirms ieceļošanas Latvijā, lieta Nr. 2021-24-03, lieta Nr. 2021-29-03 un lieta Nr. 2021-37-03 par komercdarbības ierobežojumiem lielajos tirdzniecības centros (visas lietas trīs apvienotas vienā lietā), kā arī lieta Nr. 2021-33-0103 par attālinātajām mācībām pēc ārkārtējās situācijas beigām.
[5] Lieta Nr. 2020-26-0106. Sk. arī lietu Nr. 2020-62-01.
[6] Minētā tiesību norma – likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 9. pants – aizliedza interaktīvās azartspēles.
[7] Šī administratīvi teritoriālā reforma bija noteikta ar 2020. gada 10. jūnija Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.
[8] Lieta Nr. 2020-37-0106, lieta Nr. 2020-41-0106 un lieta Nr. 2020-43-0106.
[9] Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
[10] Lieta Nr. 2020-39-02.
[11] Lieta Nr. 2018-18-01. No Eiropas Savienības Tiesas pērn saņemts arī prejudiciālais nolēmums lietā Nr. 2020-24-01 par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu zemes piespiedu nomai.
[12] Lieta Nr. 2020-18-01, lieta Nr. 2020-29-01, lieta Nr. 2020-36-01 un lieta Nr. 2021-05-01.
[13] Lieta Nr. 2021-07-01.
[14] Lieta Nr. 2020-40-01.
[15] Lieta Nr. 2020-31-01.
[16] Report of the World Commission on Environment and Development: Our Common Future. Available: https://sustainabledevelopment.un.org/content/documents/5987our-common-future.pdf
[17] Mecklin J. At Doom’s Doorstep: It is 100 Seconds to Midnight: 2022 Doomsday Clock Statement. Bulletin of the Atomic Scientists, 20 January 2022. Available: https://thebulletin.org/doomsday-clock/current-time/