Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas priekšlasījums ārvalstu diplomātiem Latvijā
Sanita Osipova
Satversmes tiesas priekšsēdētāja
Prof., Dr. iur.
Runa Satversmes tiesas tiesnešu attālinātajā tikšanās reizē ar
ārvalstu diplomātiskajiem pārstāvjiem Latvijā
Rīgā 2020.gada 19.novembrī
Ekselences, dāmas un kungi!
Es jūtos patiesi pagodināta, sveicot jūs šodien mūsu otrajā tikšanās reizē. Pagājušā gada 8. maijā mēs aizsākām jaunu tradīciju – dialoga tradīciju. Latvijas Republikas Satversmes tiesas un Latvijā izvietoto diplomātisko pārstāvju dialogu.
Šajos apstākļos mums nācās pārcelt sākotnēji iecerēto pasākuma datumu, cerot, ka varēsim satikties klātienē. Tomēr šoreiz tiekamies virtuāli. Es priecājos, ka šodien esat izvēlējušies pievienoties mums.
Kā būsiet pamanījuši, pagājušajā mēnesī mūsu goda priekšsēdētaja prof. Ineta Ziemele pievienojusies Eiropas Savienības Tiesai. Pēc tam Satversmes tiesa vienbalsīgi ievēlēja mani par tās jauno priekšsēdētāju, bet Aldi Laviņa kungu par tiesas jauno priekšsēdētājas vietnieku.
Tiem, kas mani vēl nepazīst šajā jaunajā amatā, esmu Satversmes tiesas tiesnese jau devīto gadu. Vairāk nekā trīs gadus esmu bijusi tiesas priekšsēdētajas vietniece. Tāpat arī esmu profesore Latvijas Universitātē, tiesību vēsturniece, manā uzmanības lokā ir vispārējā valsts teorija, tiesību socioloģija, kā arī tiesnešu ētika.
Atsauce uz iepriekšējo tikšanos un vispārējais jurisdikcijas tvērums
Kā daudzi no jums atceras, pagājušajā gadā apspriedām Satversmes tiesas jurisdikciju un dažus no tās nesenajiem spriedumiem.
Atkārtojot – Satversmes tiesa pārbauda tiesību normu atbilstību Satversmei. Tādējādi tiesa nodrošina Satversmes pārākumu, kas ir viens no tiesiskumā balstītas valsts svarīgākajiem elementiem. Piemēram, ja iespējamu pamattiesību pārkāpumu radījusi tiesību norma, tad personai ir tiesības vērsties Satversmes tiesā. Tiesas kompetencē nav likumprojektu pārbaude, tāpat arī mēs nevērtējam vispārējās jurisdikcijas tiesu spriedumus.
Caur saviem spriedumiem mēs atklājam un skaidrojam, kā arī aizsargājam Latvijas konstitucionālo identitāti. Satversmes tiesas spriedumi ir tiesību avots. Satversmes tiesa savos spriedumos vērtē konkrētus tiesību jautājumus un atbild uz tiem, kā arī atklāj vispārējo tiesību principu saturu un vērtības. Mums ir skaidra un caurskatāma metodoloģija lēmuma sasniegšanai. Šī metodoloģija ir saistoša arī likumdevējam. Tādējādi mēs nodrošinām stabilitāti un paredzamību. Tas ir normāli valstīs ar senu demokrātijas tradīciju. Bet aizvien vēl gana neparasti Latvijā, jo esam dzīvojuši nepārtrauktu reformu režīmā.
Turpmāk es vēlētos pievērsties dialoga ar sabiedrību un citiem varas atzariem svarīgumam. Pēc tam runāšu par to, kā tiesa pildīja savas funkcijas pandēmijas laikā. Tālāk pieminēšu pāris vispārēju novērojumu, kas raksturo tiesas darbu kopš mūsu pagājušās tikšanās reizes.
Tagad es vēlētos parunāt par dialoga svarīgumu.
Tehnoloģiju laikmetā tiesu varai ir aktīvi jāuzrunā sabiedrība. Mums jāveido un jāuztur dialogs ar sabiedrību un citiem varas atzariem. Tādējādi varam sekmēt kvalitatīvu domu apmaiņu par modernajiem izaicinājumiem, aizsargāt demokrātiskas, tiesiskas valsts vērtības un principus. Tādējādi palielinās valsts imunitāte pret iespējamiem draudiem demokrātijai. Dialogā sabiedrība labāk saskata, saklausa un saprot tiesu varu. Dialogs ir neatņemama un jēgpilna demokrātiskas tiesiskās kultūras daļa, un mēs priecājamies par šo iespēju iesaistīties dialogā arī ar jums.
Sabiedrībā mums ir daudzas mērķa grupas. Trīs gadus organizējam jauniešu zīmējumu un domrakstu konkursu par Satversmi. Šogad pieteikušās vairāk nekā simts skolas no visas Latvijas. Tāpat arī organizējam ceļojošās izstādes, kas saucas “Satversme skolēnu acīs”. Ar šo konkursu veicinām jaunās paaudzes interesi un izpratni par Satversmi, kā arī uzlabojam zināšanas par Latvijas kā demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatvērtībām. Tādējādi arī iepazīstinām viņus ar Satversmes tiesu un izskaidrojam tās lomu demokrātiskā sabiedrībā.
Mēs organizējam regulāras konstitucionālo tiesību ekspertu diskusijas par konstitucionāliem jautājumiem, kas saucas “Konstitucionālo tiesību domnīca”. Tāpat arī divreiz gadā organizējam “Sarunas par Latviju”, lai veicinātu starpdisciplināru diskusiju par Satversmē ietvertajām vērtībām.
Katru spriedumu pavada ne tikai paziņojums masu medijiem, bet arī spriedumu skaidrojošs video. Lietās, kurās tiesa notur atklātu tiesas sēdi, pēc sprieduma pasludināšanas tiek rīkota preses konference. Papildus tam, šogad esam padarījuši publiski pieejamu savu tiešsaistes lietu datubāzi, kā arī devuši iespēju plašai sabiedrībai izmantot tiesas bibliotēku.
Taču mūsu mērķauditorija nav tikai plaša sabiedrība. Mums ir dialogs arī ar citiem varas atzariem par aktuāliem jautājumiem, ar kuriem saskaras sabiedrība. Vienlaikus mēs pievēršam lielu uzmanību tiesu varas neatkarības ievērošanai. Tiesa skaidri saskata tendences un problēmas, ar kurām sabiedrība saskaras. Tiesai iesniegtie pietiekumi izceļ problēmjautājumus pamattiesību jomā. Vairāki simti pieteikumi mēra vispārējo temperatūru attiecībā uz pamattiesību aizsardzību Latvijā. Mums kā tiesai jārīkojas aktīvi un preventīvi, kā arī jādod atbilstoši signāli likumdevējam.
Šogad mēs turpinājām savas divpusējās tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu, premjerministru, Saeimas priekšsēdētāju, Saeimas Juridisko komisiju, kā arī tieslietu ministru. Šī gada septembrī mēs pirmo reizi piedalījāmies divpusējā darba sanāksmē ar Augstākās tiesas tiesnešiem. Mums ir svarīgi dalīties pieredzē un uzklausīt Augstākās tiesas tiesnešu, kuri specializējušies dažādās tiesību jomās, viedokļus. Dialogs palīdz tiesām raudzīties vienā virzienā, saskaroties ar sarežģītiem juridiskiem jautājumiem. Tas arī palīdz nostiprināt tiesu varas stāvokli kopumā.
Runājot par dialogu, es vēlētos uzsvērt konstitucionālo orgānu kopējo paziņojumu, kas ir varas atzaru dialoga piemērs. Šis paziņojums sekoja šī gada martā izsludinātajam ārkārtas stāvoklim. Pirmo reizi Latvijas vēsturē Latvijas prezidents sasauca visu valsts konstitucionālo orgānu vadītāju sanāksmi[1]. Sanāksmes mērķis bija apspriest valsts varas atzaru darbības pamatprincipus ārkārtas situācijas apstākļos. Likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas kopējā sanāksme tika organizēta, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Šis ir piemērs tam, kā tika stiprināts varas dalīšanas princips un attīstīts varas atzaru dialogs. Mēs vienojāmies atbrīvoties no nevajadzīgās birokrātijas mūsu sadarbībā, lai atvieglotu ārkārtas stāvokli un nodrošinātu savstarpējo līdzsvara un atsvara sistēmu.
Šogad bija ļoti interesanti atklāt dialoga ar sabiedrību ietekmi.
Šogad mēs pirmo reizi pasūtījām neatkarīgu pētījumu, lai izvērtētu sabiedrības informētību par Satversmi, par Satversmes tiesu, kā arī daudziem citiem elementiem. Labā ziņa ir tā, ka piecdesmit viens procents respondentu “pilnībā uzticas” vai “drīzāk uzticas” Satversmes tiesai.
Tikai septiņpadsmit procentu respondentu uzskata, ka iespējas aizstāvēt tiesības Satversmes tiesā ir “pilnīgi pietiekamas” vai “drīzāk pietiekamas”. Piecdesmit trīs procenti respondentu uzskata, ka šīs iespējas ir “drīzāk nepietiekamas” vai “pilnīgi nepietiekamas”, savukārt trīsdesmit procentiem respondentu ir “grūti pateikt”. Atbildot uz jautājumu, kāpēc cilvēki salīdzinoši reti vēršas Satversmes tiesā, respondenti kā tipiskākos šķēršļus norādījuši: nepietiekamas zināšanas, informācijas trūkumu, pārlieku sarežģītību un finansiālos aspektus.
No otras puses, pētījuma dati atklāj, ka tikai trīsdesmit procenti respondentiem ir “labas zināšanas” vai “vispārējas, bet ne detalizētas zināšanas” par Satversmes saturu. Savukārt liela daļa – piecdesmit četri procenti – respondentu atzinuši, ka ir “dzirdējuši par, bet neko daudz nezina par Satversmi”. Tas pats attiecas uz no Satversmes izrietošajām tiesībām, ieskaitot tiesības aizstāvēt savas tiesības tiesā. Tātad mums daudz darāmā, lai informētu sabiedrību vēl vairāk.
Tagad, jūsu ekselences, es velētos runāt par Satversmes tiesas darbu pandēmijas laikā.
Pandēmijas situācija ir nopietns pārbaudījums Eiropas kopējām vērtībām. Valstij ir jāuztur noturīgs miers un stabilitāte, vienlaikus ievērojot starptautiskos cilvēktiesību standartus. Nepārtraukta piekļuve tiesai ir viens no šiem standartiem.
Šajā laikā mēs neesam atcēluši vai atlikuši nevienu no tiesas procesiem. Citādi neizskatītās lietas uzkrātos un apdraudētu tiesiskumu. Patiesībā Satversmes tiesa bija vienīgā Eiropas Savienības tiesa ar konstitucionālo jurisdikciju, kas nepārtrauca nevienu no tās procesiem vai publiskās sēdes. Mēs digitalizējām savu iekšējo un ārējo darbplūsmu, lai nodrošinātu tiesas darba nepārtrauktību. Mēs ieviesām visu pušu, kā arī dažu mūsu tiesnešu publisku uzklausīšanu, izmantojot videokonferences. Arī sabiedrībai kopumā bija iespēja sekot publisko tiesas sēžu straumēšanai YouTube. Mūsu tiesneši izmanto drošus video tīklus, apspriežot lietu materiālus slēgtās sēdēs, strādājot attālināt. Tādējādi esam noteikuši standartu Latvijas tiesu varai.
Mēs nepārtraukti modernizējām tiesas jaudu. Tagad katram tiesnesim ir nevis viens, bet divi palīgi. Tāpat arī esam izveidojuši jaunu – administrācijas vadītāja – amatu, kas atbild par visu tiesas administratīvo darbu, ko iepriekš veica tiesas priekšsēdētājs papildus tiesneša darbam. Šī gada augustā stājās spēkā jauni likumdošanas grozījumi. Šie grozījumi vēl vairāk stiprinās tiesas neatkarību, lai tā kļūtu vēl spēcīgāka un izturīgāka.
Šogad mūsu lietu noslodze un paveiktas gandrīz dubultojās, salīdzinot ar pagājušo gadu.[2] Tas izskaidrojams ar sabiedrības pieaugošo informētību par Satversmes tiesu. Tāpat arī to var izskaidrot ar faktu, ka valsts ieviesa valsts atbalstu trūcīgajiem iedzīvotājiem to pieteikuma sagatavošanai. Tāpat arī Tiesībsargs – viņš stāv pamattiesību, it īpaši – sociālo tiesību sardzē. Ja normu izdevējs nereaģē uz Tiesībsarga ziņojumiem un konstatētajām problēmām, tad Tiesībsarga pēdējā iespēja ir vērsties Satversmes tiesā. Lietas kļūst sarežģītākas. Vairums indivīdu vēršas pie mums saistībā ar sociālo tiesību un īpašuma tiesību pārkāpumu.
Šobrīd mums nav daudz ar Covid-19 saistītu lietu. Šogad ievērojams skaits vēl neizskatīto lietu saistīts ar administratīvo reformu. Šajās lietās mēs, cita starpā, vērtēsim labas likumdošanas principu. Tas attiecas arī uz likumdevēja darbu elektroniskajā formātā – e-Saeima – ierobežojumu periodā.
Šogad mums nācās lemt par vairākiem politiski jutīgiem jautājumiem, kas nonāca pie mums tāpēc, ka likumdevējs nebija paveicis savus mājasdarbus. Mūsdienu tehnoloģiju attīstība un multikulturālā sabiedrība nepārtraukti pieprasa jaunu vai atjauninātu likumdošanu. Šis process paplašina valsts funkcijas. Likumdevējam jāaptver aizvien vairāk politisko dimensiju un jālemj par jauniem risinājumiem, lai nodrošinātu atbilstību Satversmei.
Šis, 2020. gads, vairāk nekā jebkurš cits gads iezīmējis to, ka ir daudz problēmjautājumu, kuru risināšanu politiķi ilgu laiku ignorējuši. Un cilvēki nonāk vienīgajā vietā, kur var aizstāvēt savas tiesības, – Satversmes tiesā.
Viena no šī gada firmas zīmēm ir cilvēka cieņas princips. Tiesa piemēroja cilvēka cieņas principu, lemjot, vai sociālās drošības sistēma atbilst tam, kā arī, vai noteiktu tiesību neesamība viendzimuma pāriem tam atbilst.
Attiecībā uz sociālās drošības sistēmu tiesa konstatēja, ka likumdevējam ir pienākums izveidot sociālās drošības sistēmu, kuras mērķis ir cilvēka cieņas aizsardzība. Satversmes tiesa pirmo reizi definēja cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Tā nav tikai pārtika, apģērbs un mājoklis. Tā ietver arī jēdzienu, ka ikvienam ir tiesības tikt iekļautam sabiedriskajā, politiskajā un kultūras dzīvē, tādējādi nodrošinot ikvienam cilvēkam pilnvērtīga sabiedrības locekļa statusu. Tiesa secināja, ka šobrīd nepastāv skaidrs ietvars, sistēma vai caurskatāmi kritēriji, kas pamatoto attiecīgo sociālo pabalstu apjomu.
Tiesas lietā par dažām tēva tiesībām, proti, vai šīs tiesības varētu attiecināt uz homoseksuālas mātes viendzimuma partneri, mēs konstatētām, ka likumdevējs gadu desmitiem ir ignorējis viendzimuma partnerību un to tiesību problēmjautājumus.
Tiesa secināja, ka uzskats, ka viena cilvēka cieņai būt mazāka vērtība nekā cita cilvēka cieņai, ir pretrunā ar cilvēka cieņas principu. Cilvēka cieņas princips neļauj valstij liegt cilvēktiesības konkrētai personai vai personu grupai. Valstī pastāvošie stereotipi nevar kalpot kā attaisnojams pamats, lai demokrātiskā, tiesiskā valstī konkrētai personai vai personu grupa liegtu pamattiesības vai tās ierobežotu. Tiesa secināja, ka valstij ir jāaizsargā ikviena cilvēka cieņa, ikviena ģimene. Valstij ir vienlīdz jāciena arī tie sabiedrības locekļi, kuri pēc savas dabas ir veidojuši viendzimuma attiecības, kuru rezultātā izveidojusies ģimene.
Nobeigumā – par populismu. Līdzīgi notiekošajam pārējā Eiropā arī Latvija saskaras ar populisma popularitātes pieaugumu. Taču populismam ir ne tikai politiskās, bet arī tiesiskās sekas. Piemēram, vairāki likumi nosaka konkrētu budžeta līdzekļa procentuālu lielumu, kas katru gadu jāpiešķir konkrētam sektoram. Taču realitātē šīs tiesību normas netiek pildītas. Tā tas bija arī mūsu nesenā spriedumā par likumu par augstāko izglītību un Valsts budžeta likumu, kas noteica pieaugumu noteiktā IKP procenta apjomā augstākai izglītībai, bet nekad netika pildīts. Tiesa lēma, ka šāds nosacījums ir neatbilstošs Satversmei.
Jūsu ekselences, ir daudz interesantu, apspriežamu lietu. Taču es tagad beigšu. Es priecājos, ka, par spīti apstākļiem, mēs esam kopā. Pateicos jums par iespēju nodot informāciju jums un caur jums. Liels paldies par uzmanību!