Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas apsveikums Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā
Satversmes tiesa sveic Latvijas Republikas 102. gadadienā!
1918. gada 18. novembrī tika dibināta Latvijas Republika. Tas nozīmē, ka Latvijas Republiku juridiski noformēja. Noformēja to, ko tauta bija gribējusi. Tauta bija gribējusi dzīvot savā zemē un pašnoteikties. Protams, ka Latvija kā zeme ir vērtība. Taču zeme ir patiesa vērtība tikai tad, kad tā iegūst dzimtenes jēgu, bet dzimtenes jēgu tā iegūst tikai tajā dzīvojošo cilvēku mīlestībā.
Valsti katru dienu ceļ un veido to cilvēku mīlestība, darbs, rūpes, atbildība, kuri dzīvo šajā laikā. Katrai paaudzei ir bijis savs uzdevums kopš Latvijas Republikas dibināšanas. Uz to brīdi, kad Latvijas Republiku dibināja, manuprāt, aktuāls bija Raiņa “Uguns un nakts” piektajā cēlienā Spīdolas teksts:
“Nevienam es Rīgas nedodu,
Tik tiem, kas cēla tās stiprumu,
Kas viņu lielu un staltu dara:
Tā darba ļaužu sūrsūrā vara”.
Tas bija laiks, kad cilvēki cīnījās par savu Latviju, tas bija laiks, kad cilvēki cēla savu Latviju. Latvija turējās uz tām personībām, kas ieguldīja savu darbu, savu laiku, mīlestību, kuri audzināja bērnus ar apziņu – Latvijai, Tēvzemei.
Lai cik sūri bija okupācijas laiki, arī šajā laikā tās paaudzes, kurām iekrita dzīvot, darīja savu darbu, lai Latvija pastāvētu laikā, lai Latviju varētu atjaunot nākotnē. Šo paaudzi raksturotu ar Māra Čaklā vārdiem dzejolī “Rekviēms”.
“Mīlu nesiet kā maigu puķi,
Naidu kā tīteni iedēstiet.
Cilvēks bez tagadnes, cilvēks bez nākotnes,
Cilvēkam cilvēku iemāciet”.
Šī pēctecība laikā, latviešu tautas turēšanās pie vērtībām ļāva atjaunot valsti, un šobrīd mēs esam atbildīgi par to, kāda būs mūsu valsts.
Ko mēs varam teikt šodien?
Mēs esam stipra tauta, jo ik paaudzē mums ir viedi cilvēki, kas saka stiprus vārdus. Mēs esam stipra tauta, jo mums ir krietni cilvēki, kas klusējot dara savu darbu un arī to, ko neviens no viņiem negaida. Ja to ļoti vajag izdarīt, vienmēr būs kāds, kurš izdarīs. Tādi cilvēki nes uz saviem pleciem to domu par Latviju, ko ielika valsts pamatā 1918. gada 18. novembrī. Taču Latvija, tāpat kā Rīga, nekad nav gatava.
Ikviens no mums ir atbildīgs par to, kāda šodien ir Latvija, gan tās personas, kas ieņem augstus amatus, gan tās personas, kas sociālajos tīklos komentē viņu rīcību. Ikviens no mums veido Latviju un veido sabiedrības viedokli par to, kāda ir Latvija.
Ikviens no mums ir atbildīgs par to, lai Latvija būtu tādas mājas, kādās mēs visi sapņojam dzīvot, un tas nenotiks, ja ikviens no mums nepiedalīsies šīs Latvijas celšanā.
Ko es šodien gribu teikt Latvijai dzimšanas dienā?
Latvija, “tavas mājas manā azotē”, tu man esi “kā sirsniņa azotē”!
Daudz laimes dzimšanas dienā!
Satversmes tiesas priekšsēdētāja
Prof., Dr.iur. Sanita Osipova
________________________________________________________________________________
Apsveikuma teksts PDF versijā pieejams šeit.