Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieka Alda Laviņa uzruna Satversmes simtgadē Saeimā
Aldis Laviņš
Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks
Uzruna Satversmes simtgadē Saeimā
Rīgā, 2022. gada 15. februārī
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, augsti godātais Valsts prezidenta kungs, augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamās dāmas un godātie kungi!
Pirms 100 gadiem pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes būtību atklāj Kronvaldu Ata atziņa, ka cilvēki pieņem likumus, lai tiem būtu vajadzīgā laikā kur patverties.[1] Patiesi, Satversme sniedz tiesisku patvērumu ikvienam, kurš alkst pēc brīvības un taisnīguma. Satversme aizstāv cilvēka cieņu un tiesības uz pašnoteikšanos, tā nodrošina iespēju tikt uzklausītam un aizsargātam, tā ļauj ikvienam attīstīt savu personību. Tādējādi mūsu Satversme visupirms kalpo cilvēkam.
Vienlaikus Satversme sniedz patvērumu arī Latvijas valstiskumam. Kad prettiesiskās okupācijas dzels priekškars nošķīra Latviju no Eiropas un pārējās pasaules, Satversme joprojām palika spēkā un dāvāja nesalaužamu cerību, ka sarkanbaltsarkanais karogs plīvos virs brīvas un demokrātiskas Latvijas. Gan mūsu valsts sūtņi, kuri trimdā nenogurstoši atgādināja par Latvijas prettiesisko iekļaušanu PSRS sastāvā, gan nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, kuri cīnījās pret svešo varu, gan ikviens, kura sirdī bija dzīvi mūsu Brīvības piemineklī iekaltie vārdi “Tēvzemei un brīvībai” – šie cilvēki – katrs atsevišķi un visi kopā – uzturēja Satversmē nostiprināto Latvijas tautas valstsgribu.
Satversme ir viena no senākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā. Taču par Satversmes vērtību un unikalitāti liecina nevis ievērojamie gadu skaitļi, bet gan tajā ieaustais mūs tautas viedums. Kā lai citādi novērtē to, ka pirms gadsimta pieņemtās, lakoniski izteiktās, savstarpēji saistītās normas, kas veido vienu veselumu, ir aktuālas arī mūsdienu sabiedrībā. Kā lai citādi novērtē to, ka Satversme mūs iedvesmo domāt ne tikai par šodienu, bet arī par nākotni, aicinot rīkoties tā, lai veicinātu gan Latvijas valsts, gan visas pasaules ilgtspēju.
Ilgtspējas ideja ir Satversmes pamatā. Jau tās ievadā uzsvērts, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Satversme prasa, lai mēs izturamies atbildīgi pret līdzcilvēkiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Tā sniedz mums skaidru ģeopolitisku vektoru – veicināt vienotu Eiropu, demokrātijas attīstību un visas pasaules ilgtspēju. Tātad Satversmes aicina mūs raudzīties tālāk par savas mājas slieksni, raudzīties pāri horizontam, jo Latvijas valsts ilgtspēja ir iespējama tikai ilgtspējīgā pasaulē.
Tāpēc mūsu Satversme ir kas vairāk nekā likums ar augstāko juridisko spēku – tā ir mūsu bākuguns, kas rāda, kāds ceļš ejams Latvijai, tā ir Latvijas valstiskuma dvēsele. Mūsu uzdevums ir to apzināties, sajust, novērtēt un sargāt. Neviens cits mūsu vietā to nedarīs. Tie esam mēs, kuri īsteno Satversmi savās domās, vārdos un darbos ik dienas, gadu no gada. Tās ir nākamās paaudzes, kuras, sekojot mūsu piemēram, vairos Satversmes spēku un uzturēs to dzīvu nākamībā.
Saules mūžu Latvijai un mūsu Satversmei!
[1] Pleps J. Par Latvijas Republikas Satversmi: vēsture un mūsdienas. Grām.: Latvijas Republikas Satversme. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2012, 47. lpp.