Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieces Irēnas Kucinas uzruna ESAO Apaļā galda diskusijā par tiesu pieejamību pasaulē
Irēna Kucina
Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniece
Uzruna ESAO Apaļā galda diskusijā par tiesu pieejamību pasaulē
Rīga, 2022. gada 21. septembris
Dārgie kolēģi, dāmas un kungi,
Ņemot vērā, ka esmu vienīgais tiesu varas pārstāvis šodienas sanāksmē, ļaujiet man pievērsties dažiem jautājumiem, kas šodien diskusijai tika piedāvāti no konstitucionālās tiesas tiesneša viedokļa.
Lai gan sākotnēji tika uzskatīts, ka tiesas pilda autoritāru konfliktu risinātāju lomu, vācu tiesību zinātnieki ir secinājuši, ka tagad šo uzskatu pakāpeniski nomaina uzskats, ka tiesas sniedz pakalpojumus.[1] Arī Latvijas komentētāji ir norādījuši, ka tiesu darbs ir jāuztver kā pakalpojumu sniegšana sabiedrībai.[2]
Viena no valstu funkcijām ir nodrošināt sabiedriski nozīmīgas preces un pakalpojumus, kuru ražošana vai sniegšana privātajā sfērā nav iespējama vai nav efektīva.[3] Viens no šādu sociālo pakalpojumu piemēriem ir tiesu pakalpojumi. Valsts resursi, ko var piešķirt tiesu pakalpojumu sniegšanai, ir ierobežoti, un tāpēc tie jāizmanto efektīvi, jo atšķirībā no parastajām situācijām, kad pieprasījuma pieaugums izraisa cenu pieaugumu, tiesu pakalpojumu gadījumā šī sakarība nedarbojas; kad valsts sniedz tiesu pakalpojumus, tā negūst peļņu.[4]
Tā ir viena no galvenajām atšķirībām starp uz klientu orientētu pieeju privātajā sfērā un uz cilvēku orientētu pieeju attiecībā uz tiesu sistēmas pakalpojumiem. Ne tikai ierobežojumi, kas neizbēgami izriet no katras tiesas ierobežotās kompetences un prasībām pēc objektīviem un neatkarīgiem tiesnešiem, bet arī tīri ekonomiski faktori liek tiesām būt piesardzīgām attiecībā uz risku, ka tās var tikt pakļautas nenozīmīgām vai pat apgrūtinošām tiesas prāvām.
Tomēr uzticēšanās tiesai ir mērķis gan tiesām, gan valstij kopumā, jo, kā skaidrojusi Latvijas Republikas Satversmes tiesa, “ja sabiedrība neuzticas tiesām, tā nemeklēs savu problēmu risinājumu tiesās, un līdz ar to viens no valsts varas atzariem zaudēs savu darbību”.[5] Un tas, savukārt, neapšaubāmi apdraudētu pašu demokrātiskas tiesiskas valsts stūrakmeni – varas dalīšanas principu. Vispārīgāk runājot, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka “suverēna uzticība konstitucionālajiem valsts varas orgāniem ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanai”.[6]
Tiesvedības process pēc būtības ir tāds, ka bieži vien pat vislabāk argumentēto nolēmumu motīvi nespeciālistam var būt nesaprotami. Šā iemesla dēļ Satversmes tiesas tiesneši ir norādījuši, ka “lai sabiedrība uzticētos tiesu varai, tai ir jāsaprot tiesu varas mērķi, uzdevumi un darbības pamatprincipi. Šādu izpratni var panākt, ja tiesu darbs ir pārredzams, kas nozīmē, ka informācija par tiesu darbu ir atklāta, pieejama un saprotama“.[7]
No Latvijas Republikas Satversmes tiesas viedokļa raugoties, atklātas un pieejamas informācijas par tās darbu nodrošināšana ir salīdzinoši vieglākais uzdevums – tiesa publicē detalizētu informāciju par tās izskatāmajām lietām, kas ietver konkrētas norādes par to, kad un kā lietas tiks izskatītas, kā arī visus pieņemtos lēmumus.
Sarežģītāks ir jautājums par to, kā nodrošināt informācijas par tiesas darbu saprotamību. Problēmas rada tas, ka informācija dažkārt ir grūti saprotama nespeciālistam nevis tāpēc, ka tā ir apzināti padarīta pārāk tehniska un neskaidra, bet gan tiesas izvērtējamo jautājumu būtības dēļ. Tiesa velta ievērojamas pūles, lai nodrošinātu informācijas par tās darbu saprotamību. Piemēram, Satversmes tiesas tīmekļa vietnē ikviens var iepazīties ar vienkāršiem norādījumiem par to, kā iesniegt pieteikumus tiesai. Tiesa publicē tematiskus tiesu prakses apkopojumus par konkrētām tēmām. Katram nozīmīgam tiesas nolēmumam tiek pievienots detalizēts paziņojums presei, kurā loģiskā un saprotamā veidā ir atspoguļoti galvenie lietas jautājumi un tiesas secinājumu galvenie punkti. Turklāt svarīgākajās tiesas izskatītajās lietās tiesneši referenti katrā lietā ieraksta īpašu videoierakstu, kurā paši saviem vārdiem paskaidro tiesas nolēmumu.
Tomēr, kā norādīts iepriekš, šīm darbībām ir savas robežas. Tādēļ nepietiek ar tiesas veikto vienpusējo informēšanu, ir nepieciešams sadarbībā ar dažādām sabiedrības grupām diskutēt ne tikai par jautājumiem, kas saistīti ar tiesas darbu, bet arī par konstitucionālajiem jautājumiem kopumā, piemēram, tiesiskumu, pamattiesībām, demokrātiju utt. Pēdējos gados Satversmes tiesa ir ļoti aktīvi iesaistījusies šādos vispārējos dialogos, sākot ar Satversmes tiesas tiesnešu un darbinieku lekciju organizēšanu dažādos Latvijas reģionos, turpinot ar ikgadēja zīmējumu un eseju konkursa rīkošanu skolēniem un beidzot ar publisku starpdisciplināru diskusiju organizēšanu ar vadošajiem intelektuāļiem par valstiskuma, demokrātijas u. c. jautājumiem.
Man atvēlētais laiks neļauj sniegt papildu piemērus tam, kā Latvijas Republikas Satversmes tiesa cenšas dot iespēju personām gūt pilnvērtīgu izpratni par tiesību sistēmas darbību un nepieciešamības gadījumā spēt aizstāvēt savas tiesības tiesā. Tomēr nobeigumā es vēlētos vēlreiz atgriezties pie atšķirības starp izpratni par “uz cilvēkiem vērstu tiesiskumu” tiesu sistēmā un plašākā nozīmē. Veicot savu galveno funkciju – izskatot lietas – tiesas nedrīkst un tai nevajadzētu pārsniegt savas kompetences robežas, lai kļūtu vairāk “vērstas uz cilvēkiem”, jo tas būtu reāls drauds delikātajam taisnīgas tiesas mehānismam. No otras puses, tiesas var darīt un tām ir jādara viss, kas ir to spēkos, lai vairotu uzticību tiesu sistēmai un tiesiskumam kopumā.
Paldies par jūsu uzmanību!
[1] Weitz T.T. Gerichtsnahe Mediation in der Verwaltungs-, Sozial- und Finanzgerichtsbarkeit. Frankfurt am Main: Lang, 2008, S.100
[2] Tiesas klientu vērtējums – ceļš uz tiesu darba pilnveidi. 2010. gada tiesu darba vērtējuma pētījums. Pārskats par pētījuma veikšanu un aptaujas rezultātiem. Latvijas Tiesnešu mācību centrs, 2011, 5. lpp. Sk. arī: Gailīte D., Pleps J. Pārmaiņas tiesu varā ir vajadzīgas, bet tās nenāks viegli. Jurista Vārds, 2010. gada 9. marts, Nr. 10, 6. lpp.; Litvins G. Profesionālās darbības novērtēšana leģitimē tiesnesi. Jurista Vārds, 2010. gada 1. jūnijs, Nr. 22, 6. lpp.
[3] Mansfīlds E. (Mansfield E.) Mikroekonomika. Teorija, pielietojumi. 7. izdevums. Ņujorka: Norton, 1991, 10. lpp.
[4] Bārdiņš G. Dialoga loma tiesas spriešanā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 240.–241. lpp.
[5] Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2015. gada 12. novembra spriedums lietā Nr. 2015-06-01, 16.2. punkts.
[6] Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019. gada 23. decembra spriedums lietā Nr. 2019-08-01, 16. punkts.
[7] Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesnešu Kaspara Baloža un Gunāra Kusiņa atsevišķais viedoklis lietā Nr. 2015-06-01, 8.2. punkts.