Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa ziņojums par konstitucionālo tiesību attīstību Latvijā 2022. gadā

03.02.2023.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa ziņojums par konstitucionālo tiesību attīstību Latvijā 2022. gadā

Satversmes tiesas darba gada atklāšanas svinīgā sēde

2023. gada 3. februārī

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Godātie klātesošie!

Satversmes tiesas jaunais darba gads jau piekto reizi tiek atklāts ar svinīgo tiesas sēdi, kurā Satversmes tiesa ziņo ikvienam Latvijas cilvēkam par iepriekšējā gadā paveikto un šajā gadā paveicamo. Tiesas darba gada atklāšanas sēde ir būtiska, jo demokrātiskā tiesiskā valstī šāds ikgadējs un plaši pieejams ziņojums par konstitucionālās tiesas padarīto darbu veido tiešu saikni ar suverēnu – Latvijas tautu – un līdz ar to arī stiprina tiesas darbības leģitimitāti. Tieši Latvijas tauta caur demokrātiski ievēlētu parlamentu sev ir izveidojusi Satversmes tiesu, lai nodrošinātu konstitucionālās iekārtas un ikvienas personas pamattiesību aizsardzību. Zīmīgi, ka šodien pirmo reizi svinīgā sēde notiek, Latvijas valstij sperot pirmos soļus mūsu pamatlikuma – Satversmes – otrajā gadsimtā.

Ziņojot par konstitucionālo tiesību attīstību Latvijā 2022. gadā, uzsvēršu – pērn paveikts ievērojams darba apjoms: esam intensīvi strādājuši ar izskatāmajām lietām, cildinājuši Satversmi tās simtgadē, stiprinājuši tiesas dialogu ar sabiedrību, Latvijas un starptautiskajām institūcijām, kā arī nodrošinājuši tiesas darba nepārtrauktību energoresursu taupības apstākļos un pastāvīgi snieguši atbalstu Ukrainas Konstitucionālās tiesas kolēģiem laikā, kad Ukrainas tauta cīnās par brīvību.

Par pagājušajā gadā paveikto gan tiesvedības blokā, gan arī tiesas administratīvajā vadībā, starpinstitucionālajā un starptautiskajā sadarbībā vēlos no visas sirds pateikties Satversmes tiesas tiesnešiem, viņu palīgiem, Juridiskajam departamentam, tiesas administrācijai, struktūrvienībām, visiem saviem padomdevējiem un ikvienam tiesas darbiniekam! Paldies Jums!

Satversmes tiesai ir noteikti pienākumi un atbildība pret sabiedrību. Viens to tiem ir dialoga ietvaros tuvināt tiesiskumu ikvienam cilvēkam. Turpinājumā pievērsīšos jautājumam: kā Satversmes tiesa šo pienākumu izpilda? Sākšu ar tiesas darba kvantitatīvajiem rezultātiem tiesvedībās 2022. gadā un vērtīgākajām atziņām, kurām ir īpaša nozīme taisnīguma nodrošināšanā.

Īsumā par statistikas datiem: 2022. gadā Satversmes tiesā ierosinātas 44 lietas. Līdzīgi kā iepriekšējos gados visvairāk lietu ierosināts pēc privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām – 33 lietas. Pēc tiesu pieteikumiem ierosinātas trīs lietas – visas pēc administratīvo tiesu pieteikumiem. Piecas lietas ierosinātas pēc pašvaldību domju pieteikumiem un trīs lietas – pēc ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu pieteikumiem.

Interesanta tendence, ka liela daļa no tiesā iesniegtajiem pieteikumiem un ierosinātajām lietām saistītas ar dažādiem kriminālprocesa jautājumiem. Kriminālprocesa likuma normas apstrīdētas katrā ceturtajā no tiesai iesniegtajiem pieteikumiem, par kuriem ierosinātas lietas. Šīs lietas pamatā aptver procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Saistībā ar šīm lietām jāatzīmē, ka Satversmes tiesa pavisam nesen pieņēma divus lēmumus par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai attiecībā uz pieeju lietas materiāliem un tiesas nolēmuma pārsūdzību.

Spriedumos pagājušajā gadā izvērtēta 42 tiesību normu atbilstība Satversmei. Par Satversmei atbilstošām tika atzītas 16 tiesību normas, bet par Satversmei neatbilstošām – 26 tiesību normas. Visbiežāk apstrīdētās normas tikušas atzītas par neatbilstošām Satversmes 105. pantam, kas garantē tiesības uz īpašumu, un Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, kas noteic tiesības uz taisnīgu tiesu.

Runājot par tiesas darba saturiskajiem aspektiem, Satversmes tiesa savā judikatūrā 2022. gadā ir nonākusi līdz vairākām vērtīgām atziņām, kuras stiprina tiesiskumu un ir vērā ņemamas tiesību jaunrades procesā. Dažas no tām vēlos īpaši izcelt:

1. Nodokļu jomā Satversmes tiesa uzsvēra to, ka taisnīga nodokļu politika mudina nodokļu maksātājus vairāk sliekties labprātīgi maksāt nodokļus. Tiesa atzina, ka likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir veidots, balstoties uz nodokļu maksātāja spēju samaksāt nodokli, savukārt apstrīdētās normas pieļauj tādu situāciju, ka nodoklis ir maksājams arī tad, ja ienākums reāli nav gūts. Tas ir pretrunā taisnīguma un tiesiskās vienlīdzības principiem.
2. Latvijas vides ilgtspējai būtiska bija Satversmes tiesā izskatītā lieta par elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros biogāzes elektrostacijām noteiktajām prasībām enerģijas ražošanas lietderībai un lietderīgai siltumenerģijas izmantošanai. Tiesa atzina, ka pašreizējās paaudzes un nākamo paaudžu iespējas dzīvot labvēlīgā vidē ir atkarīgas no valstu gatavības īstenot ilgtspējīgu attīstību, aizsargājot Zemes klimata sistēmu, novēršot vai neitralizējot klimata pārmaiņu cēloņus un mazinot to kaitīgo ietekmi. Energoefektivitāte, kas ietver arī siltumenerģijas lietderīgu izmantošanu, ir viens no klimata mērķu sasniegšanas instrumentiem.
3. Iepriekšējā gadā Latvijas sabiedrība lēnām atguvās no Covid‑19 pandēmijas izraisītajām grūtībām. Lietas par ierobežojumiem saistībā ar infekcijas izplatību pērn tika izskatītas visās mūsu valsts tiesu iestādēs – tostarp Satversmes tiesā. Tā dēvētajā “tirdzniecības centru Covid-19 lietā” tiesa ir konkretizējusi piesardzības principu, paskaidrojot, ka gadījumā, kad pastāv nenoteiktība un ir nepieciešama tūlītēja rīcība, valsts institūcijām nav jāgaida līdz brīdim, kad reāls kaitējums jau ir faktiski nodarīts. Normatīvo aktu izdevējs pamatotu šaubu gadījumā drīkst no vairākām iespējamām regulējuma alternatīvām izvēlēties to, kas ar augstāku varbūtības pakāpi nodrošinās personu vai sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību. Minētais gan nenozīmē, ka normatīvo aktu izdevējs būtu atbrīvots no pienākuma noskaidrot un izvērtēt šīs alternatīvas.
4. Savukārt tā dēvētajā “attālināto mācību lietā” Satversmes tiesa nepieļāva šauru un formālu skatījumu uz līdz šim nepieredzētajiem pandēmijas apstākļiem: tas vien, ka valstī nav izsludināta ārkārtējā situācija, vēl nenozīmē, ka personu veselības un labklājības apdraudējumu novēršanai nebūtu nepieciešama steidzama valsts rīcība. No vienas puses, valstij jārūpējas par to, lai tā izpildītu savu pienākumu aizsargāt cilvēku veselību. No otras puses, valstij no tiesībām uz izglītību izriet pienākumi, kuriem jābūt izpildītiem arī infekcijas izplatīšanās apstākļos. Visos gadījumos pamattiesību standarta ievērošanu nodrošina samērīguma izvērtēšana atbilstoši krīzes nopietnībai. Šādos apstākļos valsts rīcībā, nosakot pamattiesību ierobežojumus, vēl būtiskāku nozīmi ir ieguvuši lietpratēju atzinumi un viņu ekspertīze.
5. Satversmes tiesa savā judikatūrā īpaši uzsvērusi valsts valodas kā valsts konstitucionālās identitātes elementa būtisko nozīmi. Arī Eiropas Savienības Tiesa, sniedzot atbildi uz Satversmes tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem lietā par Augstskolu likuma normām, kas attiecas uz privāto augstskolu studiju programmām, uzsvēra to, ka nav prettiesisks tāds Eiropas Savienības dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurš augstskolām principā uzliek pienākumu studiju programmas īstenot tikai un vienīgi šīs dalībvalsts oficiālajā valodā, ja vien šo tiesisko regulējumu attaisno ar šīs dalībvalsts nacionālās identitātes aizsardzību saistīti apsvērumi, proti, tas ir nepieciešams leģitīmā mērķa aizsardzībai un ir samērīgs ar to.

Tas nozīmē, ka valsts valodas aizsardzības nodrošināšanas labad ir pieļaujami ierobežojumi, taču jebkurā gadījumā nacionālajām tiesām ir jāvērtē to samērīgums ar leģitīmo mērķi.

6. Lietā, kurā tika vērtētas tiesību normas, kas regulē noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, Satversmes tiesa uzsvēra, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiscēšana tiek īstenota ar mērķi garantēt principa, ka noziedzīgs nodarījums nenes augļus, ievērošanu.

Arī 2022. gadā ierosinātās lietas dod pamatu apsvērumiem par to, kādas konstitucionālo tiesību attīstības tendences un judikatūras aktualitātes mūs varētu sagaidīt šogad. Vēlos pavēstīt Latvijas sabiedrībai, ka Satversmes tiesā tiks skatīti jautājumi par:

• valsts garantēto minimālo ienākumu sliekšņu apmēru un to pārskatīšanas periodu;
• izglītības iegūšanu tikai valsts valodā privātajās izglītības iestādēs;
• Saeimas deputāta pienākumu vakcinēties pret Covid-19 infekciju;
• izmaiņām ostu pārvaldes modelī;
• pašvaldības pienākumu par saviem līdzekļiem demontēt padomju režīmu slavinošus objektus;
• pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo pedagogu atalgojuma apmēru;
• zemes lietošanas tiesībām un šādu tiesību izmantošanas maksu;
• normām, kas samazina galvenās cirtes caurmēru, ļaujot atsevišķas koku sugas nocirst ātrāk;
• pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto azartspēļu rīkošanas aizliegumu;
• pašvaldības saistošajiem noteikumiem attiecībā uz Rīgas teritorijas izmantošanu un apbūvi, kā arī daudzas citas lietas.

Godātie klātesošie!

Viens no Satversmes tiesas uzdevumiem ir identificēt un izprast tās problēmas, kas rūp Latvijas cilvēkiem, un savas kompetences ietvaros ar tiesību palīdzību tās risināt, vienlaikus arī vēršot uz tām likumdevēja un izpildvaras uzmanību, lai ikviens cilvēks var aizsargāt savas tiesības un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Arī šogad būsim jaunu izaicinājumu priekšā, vērtējot valsts garantēto minimālo ienākumu sliekšņu apmēru un to pārskatīšanas periodu. Pēdējos Satversmes tiesas nolēmumos attiecībā uz garantēto minimālo ienākumu 2020. gadā tika uzsvērts valsts pienākums periodiski pārskatīt sociālās palīdzības apmēru. Pašlaik ir jārēķinās ar to, ka kopš šiem nolēmumiem pasaule ir būtiski mainījusies, cilvēku vajadzības kļuvušas atkarīgas no līdz šim nepieredzētiem faktoriem, energoresursu, pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu sadārdzinājuma, kas īpaši skāris sociāli mazāk aizsargātos. Latvijas valsts nedrīkst veidot sociāli atstumtas grupas, kuras neizjūt valsts atbalstu un tādējādi tām nerodas piederības sajūta šai valstij vai pat vēl ļaunāk – tā izzūd.

Pastāv dažādas sociālās grupas, līdz kurām informācija par savu tiesību aizsardzības iespējām un mehānismiem nonāk īpašā veidā – caur pašvaldību sociālajiem dienestiem un nevalstiskajām organizācijām sociāli mazāk aizsargātu cilvēku atbalstam. Cilvēkiem katrā Latvijas novadā, tostarp ar vietvaru starpniecību, ir jāapzinās, piemēram, tas, ka Satversmes tiesas procesā ir nodrošināta valsts apmaksāta juridiskā palīdzība tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams. Līdz šim valsts apmaksātās juridiskās palīdzības ietvaros sociāli mazāk aizsargātās personas savas tiesības vērsties Satversmes tiesā ir izmantojušas tik reti, ka rodas pamats uzdot jautājumu, vai izveidotais rīks mazākaizsargātu personu pamattiesību aizsardzībai darbojas pietiekami efektīvi.

Līdzīgi kā Satversmes tiesa atzinusi tā dēvētajā attālināto mācību lietā, arī jautājumā par informācijas pieejamību savu tiesību aizsardzībai valstij ir pienākums apsvērt riskus, kas saistīti ar interneta resursu, tehniskā aprīkojuma un piemērotas vides pieejamību, jo to nepietiekama nodrošinājuma gadījumā rodas diskriminācijas draudi dažādu valsts iedzīvotāju starpā. Rezultāts var veidoties tāds, ka tiesa nonāk vēl tālāk no iedzīvotāja, kas nebūtu pieļaujams. Minētos jautājumus šā gada griezumā aktualizēsim, tiekoties dialogā ar pārējiem valsts konstitucionālajiem orgāniem.

Cienījamie Latvijas cilvēki!

Pašreizējo ģeopolitisko izaicinājumu apstākļos jo īpašu nozīmi ir ieguvusi demokrātijas aizsardzības nepieciešamība. Nupat man bija iespēja piedalīties Eiropas Cilvēktiesību tiesas oficiālajā tiesas gada atklāšanas sēdē. Diskusijās Eiropas Padomes dalībvalstu kolēģi pauda nopietnas bažas par pastāvošajiem draudiem demokrātijai Eiropā.

Demokrātijas jēdziena izpratni mūsdienās vairs neveido vienīgi vairākuma varas aspekts. Demokrātijas neatņemama sastāvdaļa ir arīdzan pamattiesību aizsardzība, tiesiskuma princips un neatkarīga tiesu vara. Demokrātija nav iespējama valstī, kura nav tiesiska, tāpēc tiesiskas valsts sargāšana ir kļuvusi teju par galveno uzdevumu 2022. gadā un par tādu paliks vēl neprognozējamu laika posmu. Demokrātiskai tiesiskai valstij ir pienākums ar visiem juridiskajiem līdzekļiem nodrošināt savu pastāvēšanu un novērst tās iznīcināšanas draudus. Tas ir grūts uzdevums, jo apdraudējumus demokrātijai drīkst novērst tikai demokrātiskā un tiesiskā veidā, turpretim vēršanās pret demokrātiju bieži tiek īstenota tieši ar demokrātiskas tiesiskas valsts sniegtajiem līdzekļiem.

Ģeopolitisku satricinājumu apstākļos primāri uzmanība ir pievērsta neatliekamām un konkrētajā brīdī būtiski izšķirošām lietām. Tas var radīt labvēlīgu vidi tam, ka ar pirmšķietami “nevainīgiem”, nelieliem normatīvo aktu grozījumiem, ar kuriem tiek mazināta politiskā konkurence, ar kuriem tiek ierobežota vārda un preses brīvība, tiek negatīvi ietekmēti demokrātiskas tiesiskas valsts pamati. Tikpat būtiski ir tie gadījumi, kad tiek mazināta tiesu varas neatkarība. Šajā brīdī tikai atgādināšu, ka bez profesionālas un neatkarīgas tiesu varas praktiski nav iespējama demokrātijas ilgtspējīga funkcionēšana. Tāpēc ar lielu uzmanību ir jāvērtē ikviena iniciatīva, kas vērsta uz tiesu varas neatkarības mazināšanu, piemēram, iniciatīva par tieslietu padomes vai tai līdzīgu institūciju locekļu iecelšanas kārtību, tiesnešu pilnvaru termiņu saīsināšanu, tiesnešu saukšanu pie disciplinārās atbildības u. tml. Tādā veidā, sabiedrībai pat nemanot, var tikt iesākts demokrātijas dekonstrukcijas process. Neapturot to pašā sākumā, vēlāk jau var izrādīties par vēlu.

Vienlaikus – domājot par tiesu varas neatkarību, mēs nedrīkstam virzīties uz tādu tiesu varas atzara statusu, kurš ir noslēgts un koncentrē varu tādā veidā, ka suverēnam vairs nebūtu iespējas piedalīties jautājumu izlemšanā attiecībā uz tiesu darbības uzlabošanu. Arī šādas izpausmes var radīt kaitējumu demokrātijai.

Mums jābūt gandarītiem, ka Latvijā politiskajā vidē minētie apdraudējumi demokrātijai, ja neskaita pirmsvēlēšanu debašu karstumā izteikto domu par Satversmes tiesas likvidāciju, nav ieguvuši aktualitāti. Mēs katrs varam dot savu vērtējumu tam, kas ir tie iemesli, kāpēc Latvijā tiesu varas neatkarības un secīgi demokrātijas mazināšanas centieni nav notikuši. Vai varam izdarīt secinājumu, ka politiskā kultūra un izpratne par varas dalīšanas principa īstenošanu Latvijā kļūst arvien viedāka? No sirds to novēlu mūsu Latvijai. Bet manis iepriekš minētās dažu Eiropas valstu pārstāvju aktualizētās bažas liecina, ka mēdz būt arī citādi. Tāpēc akcentēju starptautiskā dialoga vērtību, jo tā ietvaros konstitucionālās tiesas tiesneši nepastarpināti apmainās ar informāciju citstarp par dažādiem riskiem demokrātiskas tiesiskas valsts funkcionēšanā. Ir jāapzinās, ka arī pie mums situācija var gan uzlaboties, gan dažādu faktoru ietekmē arī pasliktināties, tāpēc nepieciešams regulāri apsvērt iespējamos demokrātijas apdraudējuma riskus un saglabāt modrību gan neatkarīgas tiesas garantiju nodrošināšanā, gan pamattiesību un brīvību aizsardzībā.

Satversmes tiesa arī 2022. gadā uzsvērusi dialoga nozīmi un sadarbības kultūras veicināšanu ar visiem dialoga potenciālajiem dalībniekiem. Satversmes tiesas svinīgās gada atklāšanas sēdes formāts kopsakarā ar ikgadējām daudzpusējām diskusijām nostiprina Latvijas konstitucionālo orgānu dialogu, kuram ir būtiska nozīme tiesiskuma stiprināšanā Latvijā.

Dialogs ir nepieciešams arī starptautiskajā līmenī, lai Latvijas tiesiskā doma pastāvīgi atrastos Eiropas un visas pasaules tiesiskās domapmaiņas centrā. Mūsu institūcija pēdējos gados īpašu vērību pievērsusi starptautiskajai sadarbībai, tāpēc līdzās ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvjiem un Latvijas vēstniekiem ārvalstīs mūsu darba gada atklāšanas svinīgajā sēdē piedalās arī mūsu tuvākie starptautiskās sadarbības partneri – Lietuvas Republikas Konstitucionālās tiesas pārstāvji un tiesas priekšsēdētāja Danute Jočienes kundze.

Vēlos vērst uzmanību, ka Satversmes tiesa ikdienā aizvien aktīvāk strādā pie savas starptautiskās atpazīstamības un reputācijas. Tiesa gadu gaitā ir rūpīgi un pēctecīgi izkopusi starptautiskās sadarbības tradīcijas, esot pārliecībā, ka tās sniedz būtisku pienesumu tiesiskuma attīstībai Latvijā un pasaulē. 2022. gadā ir notikuši nozīmīgi pavērsieni Satversmes tiesas starptautiskajā sadarbībā. Proti, oktobrī notikušajā Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences V kongresā Satversmes tiesa tika apstiprināta pasaules konstitucionālo tiesu izveidotas starptautiskās organizācijas izpildinstitūcijā. Turpmākos trīs gadus Latvijas Konstitucionālā tiesa pārstāvēs visu Eiropas konstitucionālo tiesu intereses pasaules līmenī. Šāds Satversmes tiesai dotais pilnvarojums apliecina uzticēšanos tām vērtībām, kuras tiesa aizstāv savā darbībā.

Starptautisks dialogs bija īpaši būtisks gadā, kurā Krievija sāka pilna mēroga karu Ukrainas teritorijā. Būšu pavisam tiešs – manis pieminētajā kongresā, kas bija veltīts taisnīgumam un mieram, daudzu valstu konstitucionālās tiesas joprojām izturējās pasīvi attiecībā uz Krievijas Federācijas Konstitucionālās tiesas atrašanos pasaules konstitucionālās justīcijas saimē par spīti tās apstiprinātajai okupēto Ukrainas teritoriju aneksijai. Tādējādi vērojām kārtējos mēģinājumus veidot kompromisus ar demokrātijas aizsardzību. Tomēr vienlaikus redzējām, ka Krievijas iebrukums neatkarīgā valstī izmainīja daudzu Eiropas valstu kolēģu attieksmi – proti, mēs vairs nedrīkstam būt iecietīgi pret demokrātijas apdraudējumiem. Pretēji citu kontinentu tiesu pārstāvju teiktajam šis vairs nav politisks jautājums, kurā tiesu institūcijas pat nedrīkst iesaistīties. Tā ir cīņā par brīvību, par demokrātisku valsts iekārtu. Krievijas Federācijas Konstitucionālā tiesa, apstiprinot ar ieročiem iekarotās Ukrainas teritoriju pievienošanu Krievijas Federācijai, ir pārvērtusies par politisku institūciju autokrātiska režīma ambīciju leģitimēšanai. Šāda tiesa vairs nav tiesa Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences statūtu izpratnē.

Vēl 2022. gada februārī kādam varbūt varēja šķist neierasti, ka pie nacionālas valsts tiesu varas institūcijas ir izkārts citas valsts karogs un Baltijas valstu tiesas, kuras ikdienā izskata konstitucionālo tiesību jautājumus, pieprasa Krievijas un Baltkrievijas tiesu izslēgšanu no pasaules konstitucionālo tiesu saimes. Tomēr jau oktobrī kopā ar Baltijas un vairāku citu Eiropas valstu kolēģiem pārliecinoši panācām to, ka Krievijas Konstitucionālā tiesa izstājās no Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences, savukārt Ukrainas karogs ir pie mūsu tiesas nama joprojām kopš pirmās kara dienas.

Aplūkojot iepriekš ziņojumā uzsvērtos demokrātijas aizsardzības izaicinājumus starptautiskās situācijas gaismā, uzsvēršu mūsu atbildību turpināt sniegt atbalstu Ukrainas kolēģiem viņu cīņā par brīvību un demokrātiju, jo izaicinājumi turpināsies arī pēc uzvaras karā. Demokrātijas pārvaldība izpostītā valstī ir īpaši sarežģīta, ņemot vērā, ka tai līdzās ir nodrošināms milzīgs apjoms citu vajadzību. Šajā sakarā vēsturiskā pieredze sniedz piemērus, kad kara rezultātā atsevišķās valstīs var veidoties arī autoritāri režīmi. Tāpēc mums jau tagad ir preventīvi jāsadarbojas ar mūsu partneriem Ukrainā un citās valstīs, kuras mērķtiecīgi tiecas kļūt par vienotas Eiropas tiesiskās telpas dalībniekiem, lai novērstu demokrātijas vājināšanās tendences un stiprinātu tiesu neatkarību, to iekļaušanos demokrātiskas valsts varas arhitektūrā.

2023. gads aizritēs, aktīvi strādājot pie Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences Biroja dienaskārtības veidošanas un diskusijās daudzpusējos formātos ar visas Eiropas konstitucionālajām tiesām par mūsu kontinenta tiesu interešu efektīvu pārstāvēšanu pasaules līmenī. Tāpat Latvija no 2023. gada maija vidus līdz novembra vidum jau otro reizi uzņemsies prezidentūru Eiropas Padomes Ministru komitejā. Šiem atbildīgajiem pienākumiem ir raksturīgs intensīvs starptautisko pasākumu grafiks. Esmu pagodināts, ka arī Satversmes tiesa būs aktīvs šo pasākumu dalībnieks. Sadarbībā ar Latvijas Republikas Augstāko tiesu (Senātu) septembrī Rīgā organizēsim starptautisku konferenci par tēmu “Tiesu loma Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildē”.

Visbeidzot uzsvēršu, iespējams, svarīgāko dialoga elementu, proti, Satversmes tiesas atvērtības Latvijas sabiedrībai īstenošanu, ar daudzveidīgām aktivitātēm un mūsdienīgu komunikācijas mehānismu starpniecību uzrunājot visdažādākās sabiedrības grupas.

Sabiedrības informēšana par pamattiesībām un to aizsardzības instrumentiem caur tiesas sniegto Satversmes pantu tvēruma skaidrojumu un piemērošanu ir iemesls, kamdēļ pakāpeniski apkopojam atziņas par katru Satversmes VIII nodaļas pantu. Pērn klajā nākusi otrā publikācija Satversmes tiesas aizsāktajā sērijā – grāmatžurnāls par tiesiskās vienlīdzības principu.

Tiesas un sabiedrības dialoga stiprināšanā savu ieguldījumu sniedza daudzi tiesneši un tiesas darbinieki, kļūstot par Satversmes vēstnešiem izglītojošajā kampaņā skolēniem “Es, Tu un Satversme” un piedaloties Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādes “Satversme 100 plus” atklāšanā. Muzeju naktī Satversmes tiesas durvis vēra vairāk nekā tūkstoš interesentu, un, iedvesmojoties no tā, tiesa pagājušajā gadā atklāja savas vēstures istabas virtuālo tūri. Mums ir īpaši svarīgi, lai ikviens cilvēks Satversmes tiesā jūtas cieņpilni uzklausīts.

Dialogs ar sabiedrību joprojām aptver arī bērnus un jauniešus. Jau par tradicionālu ir kļuvis skolēnu zīmējumu un domrakstu konkurss, savukārt šogad pirmo reizi notika Satversmes tiesas un Latvijas Mākslas akadēmijas plenērs “Stāsts par Satversmi”. Šo pasākumu ietvaros tapušie darbi raisa ticību, ka par spīti pašreizējām grūtībām mūsu valsts un demokrātijas nākotne ir izglītotu, apņēmīgu un brīvu cilvēku rokās.

Visa gada gaitā esam turpinājuši attīstīt un regulāri papildināt pirms vairāk nekā gada dienasgaismu ieraudzījušo Satversmes tiesas raidierakstu Tversme, vairojot zināšanas par demokrātiskas tiesiskas valsts vērtībām, Satversmes piemērošanu un Satversmes tiesas darbu lielai Latvijas sabiedrības daļai ērtā veidā. Vienlaikus ikvienam tuvināts tiesiskums nenozīmē informācijas par Satversmes tiesu primitivizēšanu vai pasniegšanu iespējami vienkāršākā veidā. Tas ir darbs, kur tuvināšanās iet roku rokā ar ieinteresēšanu izglītoties, strādāt ar sevi, apgūt komplicētākus tiesību jautājumus, padarot cilvēkus zinošākus par savām pamattiesībām un pienākumiem pret sabiedrību.

Esmu pārliecināts, ka dažādās dialoga formas – gan ar pašu suverēnu, gan visus valsts varas atzarus pārstāvošajām institūcijām, gan starptautiskās sadarbības partneriem – nodrošina suverēna tiesību un interešu aizsardzību, citstarp arī tad, kad tas kādā no dialoga posmiem nepiedalās tieši, jo ikvienas valsts institūcijas darbs vispirmām kārtām ir veicams Latvijas cilvēku labā.

Būt Satversmes sardzē nozīmē kalpot saviem cilvēkiem. Cieņpilna attieksme, pazemība tiesiskuma un ikkatra cilvēka individuālās problēmsituācijas priekšā ir nevis vēlamība, bet gan mūsu pienākums. Tas ir vēstījums, kuru valsts varas pārstāvjiem vēl aizvien ne vienmēr izdodas šim pašam cilvēkam nodot, lai sniegtu viņam drošības, gandarījuma, piederības un sociālā miera sajūtu. Šā pienākuma īstenošana ir tiesu varas nozīmīgākā misija, un patiesībā tā mūsu pamatlikumā ir formulēta ļoti vienkārši: Satversmes 92. panta pirmā teikuma tiesisko sastāvu veido tikai viens vārds – “ikviens” –, un bez tā Satversmes tiesa nemaz nevarētu pienācīgi garantēt Satversmē garantēto pamattiesību aizsardzību. Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tas ir pamatu pamats, izejas punkts tam, ka vispār varam šeit pulcēties svinīgās sēdes ietvaros, jo Satversmes tiesa ir izveidota ar vienu vienīgu pamatmērķi – strādāt Latvijas tautas un ikviena indivīda labā, konkrētas kompetences ietvaros spriežot tiesu. Tāpēc jebkura dialoga ar Satversmes tiesu sākums ir pavisam elementārā aspektā – tajā var piedalīties ikviens.

Ikviens ir vērtība! Ikvienam esam atvērti! Ikviena tiesības aizstāvēsim!