Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa uzruna starptautiskā konferencē “Izšķirties par valstiskumu. 1990. gada 4. maija deklarācijai 25 gadi”
Rīgā 2015. gada 8. maijā
Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze!
Augsti godājamais rektora kungs!
Godātie klātesošie Latvijas valsts atjaunotāji – Augstākās padomes deputāti!
Dāmas un kungi!
Šogad apritēja jau divdesmit pieci gadi kopš tā brīža, kad Augstākā padome 1990. gada 4. maijā pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Jau izaugusi un savu dzīvi neatkarīgā Latvijas valstī veido paaudze, kurai tālaika notikumi varētu šķist kā sena vēsture. Tomēr tiem, kuri bija klāt Augstākās padomes balsojumā vai dzīvoja tam līdzi, 4. maijs nav tikai vēsture; tas bija pagrieziena punkts pašiem uz savu neatkarīgu valsti, uz iespēju pašiem lemt savu likteni.
Pērn pieņemtajā Latvijas Republikas Satversmes ievadā likumdevējs simboliski ierakstīja divus datumus – 1918. gada 18. novembri un 1990. gada 4. maiju. Tas skaidri raksturo Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas dienu, kas ir ne mazāk nozīmīga kā Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Abi datumi līdzās viens otram Satversmes ievadā izteic svarīgāko par mūsu valsti, par mums pašiem. Proti, Latvijas tauta divreiz vienā gadsimtā spēja izcīnīt sev valsti; Latvijas tautas valstsgribu nesalauza okupācijas režīmu īstenotā politika.
Kā Satversmes tiesas priekšsēdētājs vēlos uzsvērt arī to, ka deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” paredzēja konstitucionālās tiesas izveidošanu. Tas būtībā nozīmē, ka deklarācijas autori lika pamatus konstitucionālajai tiesai kā jaunai valsts varas institūcijai, kuras pamatuzdevums būtu Satversmē un deklarācijā ietverto pamatvērtību aizsardzība. Ar deklarācijas pieņemšanu Augstākā padome atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību un izšķīrās par labu Satversmes tiesas esamībai mūsu valstī.
Dāmas un kungi!
Augstākās tiesas Senāts 2004. gadā precīzi norādīja, ka deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” ir uzskatāma par konstitucionāla rakstura valsts tiesisku aktu. Savukārt 2007. gadā Satversmes tiesa deklarāciju atzina par joprojām spēkā esošu konstitucionālā ranga aktu, kuram ir tāds pats juridiskais spēks kā Satversmei.
Satversmes tiesas prakse liecina, ka deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” ir tikusi piemērota dažādu sarežģītu tiesību jautājumu izlemšanai. Robežlīgums ar Krievijas Federāciju, Latvijas Republikas pilsonības politika un nepilsoņu tiesiskais statuss, zemes reforma un īpašuma tiesību atjaunošana – šie ir tikai daži no jautājumiem, kuru izlemšanai Satversmes tiesa atbildi ir meklējusi deklarācijas normās.
Minētie piemēri vēlreiz atgādina, ka likumdevējam, kā arī tiesību piemērotājiem savā ikdienas darbā vienmēr jāpatur prātā Neatkarības atjaunošanas deklarācijas galvenā ideja – Latvijas neatkarība ir atjaunota uz valsts nepārtrauktības doktrīnas pamata. Valsts nepārtrauktības doktrīna ir konstitucionāla ranga aktā pausts viedoklis par to, ka 1918. gada 18. novembrī dibinātā Latvijas Republika, neraugoties uz 1940. gadā notikušo PSRS agresiju un okupāciju, ir turpinājusi nepārtraukti eksistēt un 1990. gada 4. maijā atguvusi neatkarību. Šodienas Latvijas Republika ir tā pati Latvijas Republika, kura proklamēta 1918. gada 18. novembrī un nekad nav pārtraukusi pastāvēt. Kā norādījis pirmais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, “Latvijas valsts kontinuitāte [..] ir mugurkauls visam Latvijas konstitucionālo tiesību organismam”.
Godātie klātesošie!
Deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” nevar uzskatīt par savu uzdevumu izpildījušu tiesību pieminekli, kura vieta būtu tikai Latvijas tiesību vēstures grāmatās. Deklarācija ir skaidri iezīmējusi Latvijas Republiku kā Eiropai piederīgu demokrātisku tiesisku valsti, kura balstās uz cilvēka cieņu, neatņemamām cilvēka pamattiesībām, tiesiskumu un tirgus ekonomiku. Tādēļ svarīga ir konferences organizatoru iecere šodien diskutēt par Latvijas ģeopolitiskajām izvēlēm, tautsaimniecības reformām un sabiedrības eiropeiskās identitātes veidošanos. Ceru, ka šodienas konferencē tiks ieskicētas būtiskākās aktualitātes, kuras jāņem vērā, lai arvien virzītos uz labāku valsts pārvaldi un tautas labklājības līmeņa paaugstināšanu.
Valsts atjaunotāji!
Vēlos vēlreiz pateikties ikvienam, kurš balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Paldies tiem, kuri sagatavoja deklarācijas tekstu. Paldies visiem, kuru nesavtīgais darbs un ticība Latvijas valstij sekmēja neatkarības atgūšanu.
Mums visiem jānovērtē šī izcilā privilēģija un izredzētība, ka mums pašiem ir sava valsts.
Saules mūžu Latvijai!